Glūdas pagasts

Vikipēdijas lapa
Glūdas pagasts
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Nākotne
Kopējā platība:[1] 103,5 km2
 • Sauszeme: 101,6 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 2 705
Blīvums (2023): 26,6 iedz./km2
Mājaslapa: www.gluda.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Brandenburg
krievu: Бранденбургская
Glūdas pagasts Vikikrātuvē

Glūdas pagasts ir viena no Jelgavas novada pašvaldībām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastiem, Dobeles novada Krimūnu un Bērzes pagastiem, kā arī Jelgavas pilsētu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Auce, Ālave, Dorupīte, Eglone, Tērvete.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski mūsdienu Glūdas pagasta teritorijā atradās Auzenburg muiža, Brandenburgas muiža (Brandenburg, Bramberģe), Drukas muiža (Druckenhof), Kažmēres muiža (Kasimirshof, Zemgale), Palcgrāves muiža (Pfalzgrafen), Šķibes muiža (Alexandershof).

Līdz 1925. gadam Brambergas pagasts jeb Bramberģes pagasts. 1935. gadā Jelgavas apriņķa Glūdas pagasta platība bija 63,9 km² un tajā dzīvoja 1177 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Dorupes un Glūdas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Glūdas ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. Glūdas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dorupes ciemu un daļu Mazsvētes ciema, 1963. gadā kolhoza «Cīņa» teritoriju pievienoja Svētes ciemam. 1974. gadā Glūdas ciemam pievienoja daļu Līvbērzes un Svētes ciemu teritorijas un daļu Zaļenieku ciema kolhoza «Zemgale» teritorijas, 1977. gadā — daļu Austrumu ciema teritorijas. 1979. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Līvbērzes ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Glūdas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 800—    
19592 325+29.2%
19793 062+31.7%
GadsIedz.±%
19893 040−0.7%
20002 798−8.0%
20112 889+3.3%
GadsIedz.±%
20212 570−11.0%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Nākotne (pagasta centrs), Dorupe, Zemgale, Bramberģe, Glūda, Ģībotkalns, Mežvidi, Smiltnieki, Ūdeles, Viesturciems.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augusts Bērce, pseidonīms Arājs (1890–1921), latviešu marksists, profesionāls revolucionārs un rakstnieks.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]