Glicīns
| Glicīns | |
|---|---|
  Glicīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | H2NCH2COOH |
| Molmasa | 75,07 g/mol |
| Blīvums | 1607 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 232 - 236 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 6,06 |
Glicīns (Gly, aminoetiķskābe, glikokols, H2NCH2COOH) ir vienkāršākā aminoskābe. Tā ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, un kam ir salda garša (grieķu: glykys - salds; no tā cēlies vielas nosaukums). Tā kā glicīnam pie alfa oglekļa atoma ir divi ūdeņraža atomi, tas nav optiski aktīvs, atšķirībā no citām aminoskābēm.
Par glicīnu dažreiz sauc fotogrāfijā lietojamo paraoksifenilaminoetiķskābi.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākajā daļā olbaltumvielu glicīns ir sastopams visai mazos daudzumos, izņēmums ir kolagēns, kur tas ir ~ 1/3.
Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Organismā no glicīna sintezējas porfirīni un purīna bāzes. Glicīns pieder pie neiromediatoriem.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glicīnu lieto medicīnā kā sedatīvu līdzekli ar vieglu trankvilizējošu un antidepresīvu iedarbību. Tas mazina alkohola un opiātu abstinences simptomus. Lieto arī kā pārtikas piedevu (E640).
| ||||||||
|