Glioksilskābe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Glioksilskābe
Glyoxylic acid.png
Glioksilskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula С2Н2О3
Molmasa 74,04 g/mol
Blīvums 1100 kg/m3
Kušanas temperatūra —93 °C
Viršanas temperatūra 111 °C

Glioksilskābe (oksoetānskābe, formilskudrskābe, OCH−СООН) ir vienkāršākā aldehīdkarbonskābe. Bezūdens glioksilskābe ir bezkrāsains, higroskopisks sīrupveida šķidrums. Glikolskābes sāļus un esterus sauc par glioksilātiem.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glioksilskābe atrodama negatavos augļos. Augļiem nogatavojoties, tā pakāpeniski izzūd. Tā rodas no glikolskābes īpaša oksidējoša fermenta iedarbībā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Var iegūt, oksidējot ar slāpekļskābi etilēnglikolu, glikolskābi, vai etilspirtu.

Glioksilskābe rodas, vārot hlorāla vai dihloretiķskābes ūdens šķīdumus:

OCHCCl3 → OCHC(OH)3 → OCHCOOH + H2O

Iegūst, arī elektroķīmiski reducējot skābeņskābi uz dzīvsudraba vai svina katoda.

Bezūdens glioksilskābi iegūst, ietvaicējot vakuumā virs sērskābes vai fosfora pentoksīda tās ūdens šķīdumus.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glioksilskābes molekula viegli saista ūdens molekulu, veidojot stabilu aldehīdhidrātu (HO)2CH−COOH.