Globalstar

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Globalstar ir globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kas ļauj veikt balss un zema ātruma datu sakarus jebkurā vietā uz zemeslodes. Sistēma ir līdzīga Iridium un Orbcomm pavadoņsistēmām. Globalstar sastāv no 48 aktīviem un dažiem rezerves pavadoņiem. 2010. gadā sākta otrās paaudzes Globalstar pavadoņu sistēmas palaišana. Pēc 2007. gada datiem[1], Globalstar ir vairāk nekā 275 000 lietotāju varāk nekā 120 valstīs.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1998. gada 14. februārī tika palaisti pirmie 4 Globalstar pavadoņi.
  • 1998. gada 9. septembris — zaudēti 12 pavadoņi nesējraķetes Zenit-2 avārijas rezultātā.
  • 1998. gada 1. novembrī tika veikts pirmais zvans Globalstar sistēmā.
  • 2000. gadā pavadoņu skaits orbītā sasniedza 58 (48 aktīvi un 4 rezervē). Sākās pilna apjoma pakalpojumu sniegšana klientiem.
  • 2007. gada 29. maijā ar Krievijas nesējraķeti Sojuz palaisti 4 no pirmās paaudzes pavadoņiem, kas stāvēja uz zemes rezervē.
  • 2007. gada 21. oktobrī ar Sojuz-FG/Fregat tika palaisti vēl 4 rezerves pavadoņi. [1].

Otrā paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2006. gada decembrī Globalstar noslēdza vienošanos ar Alcatel Alenia Space par 2. paaudzes 48 jaunu pavadoņu izgatavošanu, kuru palaišanai vajadzētu sākties 2009. gadā.otrās
  • 2010. gada 19. oktobrī ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Fregat palaisti pirmie seši paaudzes Globalstar pavadoņi.
  • 2011. gada 13. jūlijā ar Sojuz palaisti vēl seši Globalstar-2 pavadoņi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]