Glutārskābe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Glutārskābe
Glutaric acid.png
Glutārskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula HOOC–CH2–CH2–CH2–COOH
Molmasa 132,12 g/mol
Blīvums 1192 kg/m3
Kušanas temperatūra 95 - 98 °C
Viršanas temperatūra 200 °C

Glutārskābe (pentāndiskābe, 1,3-propāndikarbonskābe, n-pirovīnskābe, HOOC-(CH2)3-COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Glutārskābes sāļus un esterus sauc par glutarātiem. Glutārskābe ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Interesanti, ka glutārskābes tuvākie homologi - dzintarskābe ar 4 oglekļa atomiem un adipīnskābe ar 6 oglekļa atomiem - daudz sliktāk šķīst ūdenī. Relatīvi laba šķīdība ir visu piesātināto dikarbonskābju, kurām molekulā ir nepāra skaits oglekļa atomu, īpašība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi iegūta no aminoskābes glutamīna, no tā arī cēlies glutārskābes nosaukums.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutārskābi lieto polimēru (poliamīdu) ražošanā.