Gneiss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gneiss

Gneiss (no vācu: Gneis) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži. Gneiss ir viens no Zemes garozā visbiežāk sastopamajiem iežiem. Tie veido lielāko daļu Zemes garozas kristālisko vairogu (Baltijas, Kanādas, Aldanas u.c.), kā arī seno platformu pamatnes.

Paši senākie zināmie Zemes ieži ir 3,92 miljardus gadu vecie Akastas pelēkie gneisi, kas veido Kanādas vairoga Sleiva eokratona pamatni.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]