Gnosticisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Irenejs

Gnosticisms (no gr. γνώσις - zināšanas) - ir jēdziens, mistisks domāšanas veids, ko attiecina uz vairākām reliģiskajām kustībam un skolām.[1] Daļā no tam, kā, piemēram, valentīniešu teoloģijā manāmas neoplatonisma pēdas. Šie gnostiķi un arī citi uzskatīja sevi par kristiešiem. Citās mācībās manāmas zoroastrisma, jūdaisma ezotērikas ietekme.

Irenejs- viens no 2. gadsimta baznīctēviem par pirmo gnostiķi dēvē Sīmani Māgu. Pēc Iraneja viedokļa gnosticisms ir maldu mācība, jeb herēze, kas ir pretrunā ar patieso ticību, kuru pārstāv viņš pats.[2]

Viens no pazīstamākajiem gnostiķiem bija Valentīns, kurš izglītojies Aleksandrijā un bijis pazīstams ar neoplatonismu, kristietību, jūdu ezotēriku un vietējām pagānu reliģijām. Pētnieki uzskata, ka Valentīns sarakstījis Patiesības evaņģēliju,[3] kurš atrodams starp 1945. gadā atrastajiem Naghammādī manuskriptiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]