Emīlijas Benjamiņas iela

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Gogoļa iela (Rīga))
Emīlijas Benjamiņas iela
Emīlijas Benjamiņas iela
Emīlijas Benjamiņas iela pie Centrāltirgus
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Apkaime Maskavas forštate
Garums 1045 m
Vēsturiskie
nosaukumi
  • Lāču iela
  • Stacijas iela
  • Salaspils iela
  • Gogoļa iela
Joslu skaits 3—5
Segums asfaltbetons, bruģakmens
Celtnes Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, Satiksmes ministrija
Sabiedriskais transports
Autobuss 2., 7., 10., 11., 12., 16., 18., 22., 23., 24., 25., 26., 34., 47., 50., 51., 52., 55., 57.
Trolejbuss 3., 4., 13., 15., 19., 20., 31., 34., 35.
Emīlijas Benjamiņas iela Vikikrātuvē

Emīlijas Benjamiņas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštates apkaimē. Nelielais ielas posms pie dzelzceļa stacijas ir robeža starp Maskavas forštati un Centru. Emīlijas Benjamiņas iela sākas Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu un beidzas krustojumā ar Lāčplēša un Firsa Sadovņikova ielu. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 3—5 braukšanas joslām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iela izveidota 1885. gadā kā Stacijas iela, 1885. gadā tai pievienoja Lāču ielu (Bärenstrasse), kas mūsdienās ir ielas posms no Vilhelma Purvīša ielas līdz Dzirnavu ielai. Baltijas pārkrievošanas periodā 1902. gadā ielu pārdēvēja par Gogoļa ielu. 1930. gados ielu pagarināja no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. Vācu okupācijas laikā to pārdēvēja par Salaspils ielu (vācu: Kirchholmerstraße).[1]

2024. gada 21. februārī Rīgas dome nolēma ielu pārdēvēt publicistes un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas vārdā.[2]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Emīlijas Benjamiņas iela aizsākas Centra apkaimes dienvidu daļā, Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu, iepretīm Raiņa bulvārim un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot Maskavas forštates apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un, virzoties garām Rīgas Centrāltirgum, nogriežas dienvidaustrumu virzienā. Līdz tunelim tai ir bruģakmens segums, pārējā garumā to klāj asfaltbetons. Krustojas ar Gaiziņa ielu, kurai iepretīm atrodas Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, un Vilhelma Purvīša ielu. Posmā starp Vilhelma Purvīša un Kārļa Mīlenbaha ielām tā virzās garām Zinātņu akadēmijas augstceltnei. Aiz Kārļa Mīlenbaha ielas krustojuma tā krustojas ar Jēzusbaznīcas un Dzirnavu ielām, nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar Strūgu ielu, aiz tās beidzas krustojumā ar Lāčplēša ielu, kur turpinās kā Jēkabpils iela (tālāk Firsa Sadovņikova iela).

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Emīlijas Benjamiņas iela ir savienota ar šādām ielām:

Interesanti objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Katrīnas skolas pirmā ēka (1789).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.
  2. «Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-22.
  3. Toms Altbergs. Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture. Rīga : Latvijas dzelzceļš, Dienas Žurnāli, 2016. 30. lpp. ISBN 978-99-84-845-01-2.
  4. Fjodors Kiprianovičs. «Образованіе русскаго юношества въ Риге въ первой половинѣ 19-го столѣтія». www.periodika.lv (krievu). Рижский вестник, Nr.6, 1908-01-08. Skatīts: 2021-09-29.