Gojko Mitičs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gojko Mitičs
Gojko Mitičs
Goiko Mitičs 1969. gadā
Dzimis 1940. gada 13. jūlijā (74 gadi)
Leskovaca, Dienvidslāvija
Nodarbošanās aktieris, režisors, kaskadieris

Gojko Mitičs (serbu: Гojko Мumuћ, dzimis 1940. gada 13. jūlijā) ir dienvidslāvu aktieris, režisors un kaskadieris. Popularitāti ieguva kā galvenais indiāņu (sk. vesterni) lomu izpildītājs VDR galvenajā kinostudijā DEFA. Atveidojis tādus varoņus kā Čingačguks, Tekumsē, Oceola un citus.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1940. gada 13. jūnijā Dienvidslāvijas pilsētā Leskovicā serbu izcelsmes zemnieku ģimenē. Beidzis Belgradas fiziskās kultūras institūtu.

Indiāņu filmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gojko Mitičs debitēja kino kā kaskadieris angļu filmā "Lanselots un karaliene", pēc tam turpinot filmēties masu skatos filmās par "cēlsirdīgo apaču virsaiti" Vinetū (vācu rakstnieka Karla Maja izdomāts varonis). 1966. gadā Mitičs pārcēlās uz Austrumvāciju, kur DEFA kinostudijā filmējās galvenajās indiāņu lomās. Tā paša gada filmā "Lielās Lācenes dēli" viņš atveidoja galvenā indiāņu virsaiša lomu.[1] Filma guva milzīgus panākumus jaunās paaudzes vidū.[1]

1967. gadā ar tikpat lieliem panākumiem iznāk filma "Čingačguks Lielā Čūska", kurā Mitičs spēlē mohikāņu virsaiti Čingačguku. Scenārija pamatā kļuva Fenimora Kūpera romāns "Zvērkāvis". Filmu iepērk Padomju Savienība, un aktieris arī šeit iegūst milzu popularitāti un atpazīstamību. It īpaši pusaudžu vidū.

Divas no filmām tiek uzņemtas PSRS, - "Tekumsē" Krimas kalnos,[2] "Ulzana" - Samarkandas apkārtnē Uzbekijas PSR. Filma "Virsaitis Baltā Spalva" - Mongolijā.

No 2002.-2006. gadam Vācijas kinematogrāfisti no jauna uzņem vairākas filmas par Vinetū, kurās Mitičs atveido galveno varoni. Vinetū tēlā aktieris iejutās arī pēc Maja grāmatām iestudētās teātra izrādēs.

Indiāņu lomu filmogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Lielās Lācenes dēli" (1966) - Virsaitis Tokei-Itho
  • "Čingačguks Lielā Čūska" (1967) - Čingačguks
  • "Piekūna ceļš" (1968) - Vanagacs
  • "Baltie Vilki" (1969) - Vanagacs
  • "Nāvējoša kļūda" (1970) - Melnā Pumā
  • "Oceola" (1971) - Oceola
  • "Tekumsē" (1972) - Tekumsē
  • "Apači" (1973) - Ulzana (arī scenārists)
  • "Ulzana" (1974) - Ulzana (arī scenārists)
  • "Asinsbrāļi" (1975) - Cietā Klints
  • "Severino" (1978) - Severino
  • "Virsaitis Baltā Spalva" (1983) - Baltā Spalva
  • "Meksikas prēriju mednieki" (1988) - Lāča Acs

Darbs teātrī un televīzijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noplokot skatītāju interesei par indiāņu filmām, Mitičs pārceļas uz VFR. Tur viņš uzsāk filmēties seriālos un spēlēt pilsētas teātrī tādas lomas kā Robins Huds, Spartaks. Bez tam 70-os gados Mitičs piedalās Viktora Igo lugas "Marija Tjudora" ekranizācijā, atveidojot laupītāja Fabiana lomu. Uzņēmis vairākas bērnu filmas.

Filmējies ne tikai vesternos, bet arī cita žanra filmās. Viena no pazīstamākajām ir daudzsēriju "Nāves arhīvs" (1980), kurā Mitičs atveidoja padomju izlūku Borisu.

Interesanti fakti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gojko Mitičam nekad nebija nepieciešami dublieri: viņš viegli uzsēdās zirgam mugurā, peldēja u.t.t. Aktieris atzīstas ka viņam, kā nesmēķētājam, vissarežģītākā esot bijusi miera pīpes ceremonija[3].
  • Mitiča atveidotie varoņi bija tik pārliecinoši, ka to atzina arī paši indiāņi[4]:

- Čingačguks, Vanagacs, Vinetū... Bet vai īstiem indiāņiem kādreiz esat ticies?
- Kādu amerikāņu žurnālistu ieinteresēja manas filmas, un viņš tās parādīja rezervātos. Mēs iepazināmies, un kādā jaukā dienā es jau ciemojos pie indiāņiem, kas ievēroja senās tradīcijas. Viņi bija pārsteigti, kā bālģīmis eiropietis spēja radīt tik patiesus viņu senču tēlus. Man tad piešķīra indiāņu amuletu, un atbildot es izvilku vairākas atvestās dāvanas. Tajā skaitā labu tabaku. Indiāņi savukārt man uzdāvināja segu un uzņēma mani savā ciltī. Tā kā tagad varu sevi uzskatīt par īstu indiāni. Man arī iedeva jaunu vārdu. Šamanis pajautāja vai saskaņā ar indiāņu priekšstatiem man ir indiāņa vārds, kas norādītu uz kāda dzīvnieka tēlu. Es atbildēju noliedzoši. Viņš teica: "Padomā par dzīvnieku". Es aizvēru acis un tajā pat brīdī ieraudzīju vilku, kas raudzījās tieši uz manīm. Kad atvēru acis, šamanis pavērās manī un teica: "Tu esi vilks!" Es jutos ārkārtīgi pārsteigts. Tā kā tagad esmu īsts indiānis vārdā Vilks.

Literatūrā un kino[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gojko Mitiča daiļradei veltīta Andreja Šarija grāmata "Знак W:Вождь краснокожих в книгах и на экране" (2008). Tajā pat gadā iznāca filma par pašu aktieri - "Padomju valsts galvenais indiānis". [5]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]