Golveja

Vikipēdijas lapa
Golveja
Pilsēta
Galway
Gaillimh
Golveja
Ģerbonis: Golveja
Ģerbonis
Golveja (Īrija)
Golveja
Golveja
Koordinātas: 53°16′19″N 9°2′56″W / 53.27194°N 9.04889°W / 53.27194; -9.04889Koordinātas: 53°16′19″N 9°2′56″W / 53.27194°N 9.04889°W / 53.27194; -9.04889
Valsts Karogs: Īrija Īrija
Province Konahta
Grāfiste Golvejas grāfiste
Dibināta 1224. gadā
Platība
 • Kopējā 54,2 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 83 456
 • blīvums 1 474,8/km²
Laika josla WET (UTC+0)
 • Vasaras laiks (DST) WEST (UTC+1)
Mājaslapa www.galwaycity.ie
Golveja Vikikrātuvē

Golveja (angļu: Galway, īru: Gaillimh) ir sena ostas pilsēta Īrijas rietumu piekrastē, Konahtas provincē.

Vēsturiski pazīstama ar savām četrpadsmit dzimtām, kuras pārvaldīja pilsētu no 12. līdz 16. gadsimtam. Golvejas pašvaldības vadītāja no 1989. līdz 1998. gadam — Andžela Linča (Angela Lynch), bija kopš 1485. gada 84. Linču ģimenes pārstāve šajā amatā. Pilsēta ir viens no spēcīgākajiem īru valodas centriem valstī, īru valoda pilsētā funkcionē ikdienas dzīvē. Pilsētā darbojas pastāvīgs teātris īru valodā Taibhdhearc na Gaillimhe.

2016. gadā pilsēta kopā ar Horvātijas pilsētu Rijeku tika izvēlēta par 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Golvejas cietoksni 1124. gadā dibināja Konahtas karalis Tardelbahs Mak Ruaidri Va Konhobairs (Tairrdelbach mac Ruaidri Ua Conchobair/Turlough O'Connor) un tā kļuva par Konahtas karaļu jūras bāzi. 1232. gadā to ieņēma normāņu karotājs Ričards Mors de Burgs (Richard Mor de Burgh).

1484. gadā apmetne ieguva pilsētas tiesības. Pilsētas iedzīvotāji bija normāņu izcelsmes, bet vara pilsētā bija četrpadsmit valdošo tirgotāju ģimeņu rokās. Apkārtējiem īru iedzīvotājiem bija aizliegts bez atļaujas uzturēties pilsētā. Viduslaikos Golveja bija galvenā Īrijas osta tirdzniecībai ar Spāniju un Franciju.

1641. gada īru sacelšanās laikā Golvejas pilsēta nostājās katoļu nemiernieku pusē, tāpēc 1652. gadā to pēc deviņu mēnešu aplenkuma ieņēma Olivera Kromvela karaspēks. Viljamītu kara (Williamite war in Ireland) laikā Golveja nostājās jakobītu pusē, un pēc netālu zaudētās Augrimas kaujas 1691. gada 12. jūlijā bez cīņas padevās uzvarētājiem. Līdz ar šiem zaudējumiem Golveja panīka līdz pat XVIII gadsimta beigām.

Īrijas Neatkarības un Pilsoņu kara laikā Golvejā lielas cīņas nenotika. 1974. gadā ugunsgrēkā nodega daļa no pilsētas centra.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Golvejā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]