Gotlobs Dāvids Hartmanis

Vikipēdijas lapa
Gotlobs Dāvids Hartmanis
Gottlob David Hartmann
Gotlobs Dāvids Hartmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1752. gada 2. decembrī
Rosvaga, (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1775. gada 5. novembrī (22 gadi)
Jelgava (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Vecāki Izraēls Hartmanis
Literārā darbība
Nodarbošanās literāts
filozofijas profesors
G.D. Hartmaņa profils uz viņa rakstu krājuma titullapas (1779).

Gotlobs Dāvids Hartmanis (Gottlob David Hartmann, 1752-1775) bija vācu literāts un filozofijas profesors Jelgavas Academia Petrina (1775).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1752. gada 2. septembrī Rosvagā tagadējā Bādenes-Virtembergas zemē skolotāja Izraēla Hartmaņa ģimenē. Mācījās Blauboirenes un Bebenhauzenes klostera skolās (1767-1771) un Tībingenes Universitātē (1771-1773). Šajā laikā sacerēja savas bardu dziesmas (Bardengesänge) un atdzejoja Horāciju. 1773. gadā aizstāvēja Dr. phil. grādu Erfurtes Universitātē (Sophion oder die Bestimmung des Jünglings).

1774. gadā viņu uzaicināja kļūt par Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas filozofijas profesoru. Īsu brīdi bija akadēmijas prorektors (1775). Jelgavā Hartmanis nelaimīgi iemīlējās Elīzā fon der Rekē un, līdzīgi kā Gētes "Jaunā Vertera ciešanu" varonis, 1775. gada 5. novembrī Jelgavā izdarīja pašnāvību.[1] Apglabāts Svētās Trīsvienības baznīcā.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Otto Harnack. Werther in Kurland. Baltische Monatsschrift 35 (1888), 515-21
  • Wilhelm Lang. Gottlob David Hartmann. Ein Lebensbild aus der Sturm- und Drangzeit. In: Von und aus Schwaben. Geschichte, Biographie, Literatur. Heft 7. Stuttgart: Kohlhammer (1891) S.90—91
  • E. Jenisch. Gottlob David Hartmann und die Mitauer Akademie. Baltische Monatsschrift 58 (1927), 71-99.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]