Granta zebra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Granta zebra
Equus quagga boehmi (Matschie, 1892)
Equus quagga boehmi
Equus quagga boehmi
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints Zirgi (Equus)
Apakšģints Zebras (Hippotigris)
Suga Līdzenumu zebra (Equus quagga)
Pasuga Granta zebra (Equus quagga boehmi)

Granta zebra (Equus quagga boehmi) ir līdzenumu zebras (Equus quagga) viena no pasugām. Tā ir vismazākā no visām līdzenuma zebrām. Granta zebras apdzīvo savannas Kenijas dienvidrietumos, un plašas teritorijas uz rietumiem no Luangvas upes Zambijā, kā arī Kongo Demokrātiskajā republikā un Tanzānijā. Tās reizēm var sastapt arī Somālijā. Savvaļā ir apmēram 300 000 Granta zebru[1].

Nesenie pilsoņu kari Ruandā, Somālijā, Sudānā, Etiopijā un Ugandā ir dramatiski ietekmējuši savvaļas dzīvnieku populāciju šajās zemēs. Granta zebras mūsdienās ir pilnībā izzudušas Burundi un iespējams arī Angolā. Kari ir izpostījuši nacionālos parkus un rezervātus.

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Granta zebras ir melni-balti strīpainas pa visu ķermeni; galvu, kaklu, sāniem un kājām līdz pat nagiem. Purns tām ir melns. Brūnganās strīpas starp melni-baltajām ir novērojamas reti un, ja tādas ir, tad tās ir bālas un vāji izteiktas. Krēpes ir īsas in neuzkrītošas, gandrīz nemanāmas, tā kā kakla strīpu raksts turpinās krēpēs. Toties melnās strīpas ir košas un laukumi starp melno un balto krāsu sadalās līdzvērtīgi. Atšķirībā no daudzām citām zebrām Granta zebrām melnās strīpas bez pārtraukuma savienojas pa vēdera apakšu[2]. Tikai gurnu strīpas pret kāju iekšpusi izbeidzas. Tādējādi pakaļkāju paslēpenes Granta zebrām ir baltas. Lai cik nabadzīga un pieticīga būtu veģetācija savannā sausajā periodā, Granta zebras vienmēr izskatās apaļīgas, spīdīgas un labi paēdušas[3]. Granta zebras augstums skaustā ir 1,20 m, svars apmēram 300 kg.

Granta zebras ir uzmanīgas un diezgan tramīgas, bet, ja zebrai nebūs, kur bēgt, tā sevi aizstāvēs ar mežonīgiem bara nespēj tikt līdzipakaļkāju spērieniem, kodieniem un priekškāju sitieniem.

Granta zebras dzīvo nelielās ģimenēs, kas sastāv no ērzeļa un dažām ķēvēm ar jaunajiem kumeļiem. Jaunie tēviņi pamet ģimeni otrajā gadā un pievienojas "vecpuišu" baram. Vienā ģimenē var būt līdz pat 17 zebrām. Plašākās savannu teritorijās ģimenes veido vienotu, lielu baru, tomēr uzturas viena no otras nelielā attālumā, ievērojot neredzamas robežas[3]. Ģimene cieši turas kopā arī migrējot, kad vienlaicīgi pārvietojās ap 10 000 dzīvnieku. Ģimene nekad nepamet un vienmēr pieskata viens otru, tā samazina ātrumu, ja kāds no bara nespēj tikt līdzi[1]. Nakts laikā, daļa zebru, kamēr parējās guļ, paliek nomodā, uzraugot bara drošību. Sargi ik pa laikam nomainās.

Granta zebras ķēve ar kumeļu

Granta zebras aug lēni un ķēves dzimumbriedumu sasniedz tikai trīs gadu vecumā. Kumeļš tiek iznēsāts 12 mēnešus, tādēļ piedzimstot, tas ir labi attīstījies, un jau pēc stundas vai nedaudz vairāk jaundzimušais var skriet kopā ar baru. Jaundzimušais zebrēns ir brūni-balts un ar garu, pūkainu spalvu. Kumeļš paliek kopā ar māti 1 gadu.

Galvenie Granta zebru ienaidnieki ir lauvas un hiēnas. Ja zebrām uzbrūk plēsējs, tad iesākumā Granta zebras saspiežas cieši kopā, un to melni-baltais raksts saplūst vienā lielā masā. Ja plēsējs turpina medības, zebras sāk skriet, tās var skriet līdz 40 km/st[1].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]