Grasshopper Club Zürich

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Grasshopper-Club Zürich
Grasshoppers Club Zürich Logo.svg
Nosaukums Neue Grasshopper Fussball AG
Līga Swiss Super League
2005-06 4.vieta
Dibināts 1886. gadā 
Stadions Hardturm, Cīrihe

(ietilpība: 17 766)

Prezidents Šveice Volters A. Brunners
Galvenais treneris Bulgārija Krassimirs Balakovs
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas

Grasshopper-Club Zürich, oficiāli Neue Grasshopper Fussball AG, ir Cīrihē (Šveicē) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā futbola klubs. Ar 1600 kluba biedriem Grasshopper ir lielākais Šveices sporta klubs. Klubam vēl ir deviņi oficiāli fanu klubi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1886.gada 1.septembrī angļu students Toms E. Griffits dibināja Grasshopper (otrs vecākais Šveices futbola klubs aiz FC St. Gallen). Pirmo spēli klubs aizvadīja jau oktobrī pret ETH. 1893.gadā Grasshopper kļuva par pirmo Šveices komandu, kura spēlēja Vācijā.

1896.gadā klubs sadalījās, izveidojot vēl vienu Cīrihes komandu - Fussballclub Zürich un kopš tā laika šie klubi ir nesamierināmi pretinieki. Nakošajos gados Grasshopper kļuva par pirmajiem Šveices čempioniem un spēja iegūt šo titulu 27 reizes, kā arī 18 reizes ieguva Šveices kausu. 1909.gadā Grasshopper izstājās no futbola federācijas līdz pat 1919.gadam (1. Pasaules kara beigām).

Kopš 1997.gada kluba oficiālais nosaukums ir Neue Grasshopper Fussball AG.

Šobrīd šā klubā kluba biedri var nodarboties arī ar airēšanu, hokeju, tenisu, lauka hokeju, kērlingu un skvošu.

Stadioni un treniņlaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sihlhölzli
  • Stadion im Quartier Seefeld
  • Hardau stadions
  • Hardturm stadions

Grasshopper futbola mājas spēles aizvada Hardturm stadionā (Cīrihē).

Tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Šveices čempions (27): 1898, 1900, 1901, 1905, 1921, 1927, 1928, 1931, 1937, 1939, 1942, 1943, 1945, 1952, 1956, 1971, 1978, 1982, 1983, 1984, 1990, 1991, 1995, 1996, 1998, 2001, 2003
  • Šveices Kausa ieguvējs (18): 1926, 1927, 1932, 1934, 1937, 1938, 1940, 1941, 1942, 1943, 1946, 1952, 1956, 1983, 1988, 1989, 1990, 1994
  • Šveices Līgas Kausa ieguvējs (2): 1973, 1975
  • Šveices Superkausa ieguvējs (1): 1989
  • UEFA Intertoto kausa ieguvējs (1): 2006

Komandas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vārtsargi -
    • Šveice Fabio Koltorti
  • Aizsargi -
    • Vācija Matiass Langkamps
    • Brazīlija Robsons Pena De Olivera Velingtons
    • Šveice Rolands Šveglers
    • Šveice Luka Denikola
    • Šveice Kims Džadžijs
    • Šveice Keijs Vosers
    • Šveice Marks Lūtolfs
    • Šveice Skots Saters
  • Pussargi -
    • Šveice Ričmonds Raks
    • Šveice Džerardo Seoane
    • Šveice Mičels Rendžli
    • Šveice Dusans Pavlovičs
    • Spānija Djego Leons
    • Portugāle Roberto Pinto
    • Spānija Rauls Kabanass
    • Brazīlija Antonio Dos Santošs
    • Šveice Vero Salatičs
  • Uzbrucēji -
    • Brazīlija Eduardo Ribeiro
    • Senegāla Demba Tourē
    • Kongo Demokrātiskā Republika Mbala Mbuta Biskote
    • Vācija Sreto Rističs
    • Šveice Dāvids Blumers

Spēlētāji un treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slaveni spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rodžers Berbidžs
  • Alfrēds "Fredijs" Bikels
  • Tomass Bikels
  • Stefans Čapuisats
  • Džovanne Elbers
  • Ouve Grāns
  • Renē Hūsijs
  • Kurts Jara
  • Papa Bouba Diops
  • Marsels Kollers
  • Stefans Likšteiners
  • Andrē Meijers
  • Severīno Minelli
  • Patriks Mūllers
  • Gūnters Necers
  • Volters Skoellers
  • Siriako Sforca
  • Johans Fogels
  • Klaudio Sulšers
  • Alains Saters
  • Kubilejs Tūrkjilmazs
  • Broņislavs Vukosavlijevičs
  • Hakans Jakins
  • Murats Jakins
  • Reto Cīglers
  • Adrians De Vicente
  • Vintons Rufers

Treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Treneris Gadi
Dori Kūršners 1925-1934
Karls Rapans 1935-1948
Hardijs Volters 1948-1950
Villijs Tremls 1950-1955
Villijs Hānemans 1955-1958
Tonijs Pogačniks un Alfrēds "Fredijs" Bikels 1958-1960
Broņislavs Vukosaljevičs 1960-1963
Alfrēds "Fredijs" Bikels 1963-1964
Alberts Sings 1964-1966
Volters Brunners Un Verners Šlejs 1966-1967
Anrī Skiba 1967-1969
Volters Brunners un Verners Šlejs 1969-1970
Renē Hūsijs 1970-1973
Ēriks Fogels un Istvans Sžabo 1973-1976
Helmuts Johansens 1976-1979
Jūrgens Sundermans 1979-1980
Timo Koniecka 1980-1982
Henness Vaisvailers 1982-1983
Miroslavs Blažēvičs 1983-1985
Timo Koniecka 1985-1986
Kurts Jara 1986-1988
Otmārs Hicfelds 1988-1991
Oldričs švābs 1991-1992
Leo Bīnhakers 1992-1993
Kristians Gross 1993-1997
Hanspēters Latours 1997
Rolfs Frindžers 1998
Rodžers Hedži 1999
Rojs Hodžsons 1999-2000
Hanspēters Caugs 2000-2001
Pjēts Hambergs 2001-2002
Marsels Kollers 2002-2003
Karloss Bernedžers 2003-2004
Alains Džeidžers 2004-2005
Hanspēters Latours 2005-2006
Krassimirs Balakovs 2006--

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiālās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neoficiālās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]