Gravitācijas lēca

Vikipēdijas raksts

Spēcīgas gravitācijas lēcas ietekmē veidojas tā sauktais Einšteina krusts. Šajā gadījumā tas sastāv no četriem viena un tā paša kvazāra attēliem, un par gravitācijas lēcu kalpo masīva galaktika, kas atrodas starp šo kvazāru un Zemi.

Gravitācijas lēca ir parādība, kas rodas, tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā. Gravitācijas lēca izkropļo tālā kosmiskā objekta (kvazāra, galaktikas vai galaktiku kopas) attēlu, līdzīgi kā optiskā lēca. Astronomi gravitācijas lēcas izmanto, lai iegūtu informāciju par objektu, kura starojums iet caur šo lēcu. Parastos apstākļos šādus objektus no Zemes nebūtu iespējams novērot.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

• Blandford, R.D. & Narayan, R. (1992), "Cosmological applications of gravitational lensing", ARA&A 30: 311–358, <http://articles.adsabs.harvard.edu/cgi-bin/nph-iarticle_query?1992ARA%26A..30..311B&data_type=PDF_HIGH&whole_paper=YES&type=PRINTER&filetype=.pdf> .
• Bartelmann, Matthias & Schneider, Peter, Weak Gravitational Lensing, <http://www.mpa-garching.mpg.de/Lenses/WLRevEls.pdf> .
• Khavinson, Dmitry & Neumann, Genevra (2008), "From Fundamental Theorem of Algebra to Astrophysics: A "Harmonious" Path", Notices (AMS) 55(6): 666–675, <http://www.ams.org/notices/200806/tx080600666p.pdf> .

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.