Grenāda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Grenāda
Grenādas karogs Grenādas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaHail Grenada
Location of Grenada
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sentdžordžesa
12°03′N 61°45′W
Valsts valodas Angļu
Valdība Parlamentārā demokrātija
 -  Karaliene Elizabete II
 -  Ģenerālgubernators Cécile La Grenade
 -  Premjerministrs Keith Mitchell
Likumdevējs Parlaments
 -  Augšpalāta Senāts
Neatkarība no Lielbritānijas
Platība
 -  Kopā 344 km² (203.)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2005. g. 110 000 (185.)
 -  Blīvums 319,8/km² (45.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $1,103 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $10 712[1] 
IKP (nominālais) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $615 miljoni[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $5 969[1] 
HDI (2007) 0,813 (74.)
Valūta Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla (UTC−4)
 -  Vasarā (DST)  (UTC−4)
Interneta domēns .gd
Tālsarunu kods ++1-473
a 2002.

Grenāda ir suverēna salu valsts, kas atrodas uz Grenādas un sešu mazāku salu grupas Grenadīnu salu dienvidu daļā Karību jūras dienvidaustrumos. Ziemeļrietumus no tās atrodas Trinidāda un Tobāgo, ziemeļos Venecuēla, bet dienvidos Sentvinsenta un Grenadīnas. Lielākās valsts pilsētas ir tās galvaspilsēta Sentdžordžesa, Gujava un Grīnvila.

Grenāda ir pazīstama kā "Garšvielu sala" pateicoties salā augošajiem muskatriekstiem, Grenāda ir viena no lielākajām šo garšvielu eksportētājvalstīm pasaulē.

Grenāda ir 344 km2 liela, tur dzīvo 110 000 iedzīvotāji. Tās galvaspilsēta ir Sentdžordžesa. Grenādas nacionālais putns ir kritiski izmirstošais Grenādas balodis, nacionālais dzēriens ir rums, sporta veidi — krikets un futbols. Kriketam ir būtiska loma Grenādas kultūrā.

Grenāda ir lielākā sala Grenadīnās. Salas ir vulkāniskas izcelsmes ar ļoti bagātu augsni. Grenāda ir diezgan kalnaina, visaugstākais ir Sentkaterīnas kalns (840 m). Grenādā ir tropiskais klimats: karsta un mitra lietus sezona, sausajā sezonā ir sastopami pasāti. Grenādu, kas atrodas viesuļvētru joslā, 50 gadu laikā ir skārušas tikai 3 viesuļvētras.

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija Grenādā
Reliģija Procenti
Kristietība
  
99,8%
Romas katoļi
  
53%
Anglikāņi
  
13,8%
Citi protestanti
  
33%
Rastafari / Spiritisti
  
1,3%
Hinduisms
  
0,7%
Islāms
  
0,3%
Budisms
  
0,2%
Bahāisms
  
0,2%

Grenāda ir izteikti reliģioza valsts. Neskaitot nelielu rastafari kopienu, kas dzīvo Grenādā, gandrīz visi valsts iedzīvotāji (99,8%) ir kristieši. Puse no iedzīvotājiem ir Romas katoļi; lielākā protestantu grupa ir anglikāņi, pārējie ir prezbiterāņi un Septītās dienas adventisti. Vairumam baznīcu ir savas skolas, kas ir pieejamas visu ticību pārstāvjiem. Grenādā ir arī neliela musulmaņu kopiena, kas pārsvarā cēlusies no Gudžarātas ieceļojušajiem indiešu imigrantiem, kuri ieradās koloniālajā periodā tirdzniecības nolūkos.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Grenāda. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2010-04-21.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Grenāda