Grenlande

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Grenlande
Kalaallit Nunaat
Grønland
Grenlandes karogs Grenlandes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna"Nunarput utoqqarsuanngoravit"
Location of Greenland
Grenlande pasaules kartē iekrāsota zaļā krāsā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Nūka (Gothoba)
166 086) 64°10′N 51°43′W
Valsts valodas grenlandiešu valoda (kalālisuta)
Etniskās grupas  88% inuīti un inuītu-dāņu pēcteči,
12% eiropiešu, galvenokārt dāņi
Valdība Parlamentāra demokrātija ar konstitucionālu monarhiju
 -  Monarhs Margrēte II
 -  Premjerministrs Kūpik Kleist (Kuupik Kleist)
Autonoma valsts no Dānijas Karalistes 
Platība
 -  Kopā 2 166 086 km² 
 -  Ūdens (%) 81,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 57 564 
 -  Blīvums 0,027/km² 
IKP (PPP) 2001. gada aprēķins
 -  Kopā $1,1 miljards 
 -  Uz iedzīvotāju $20 000 
HDI (1998) 0,927 (augsts
Valūta Dānijas krona (DKK)
Laika josla (UTCno -4 līdz +0)
Interneta domēns .gl
ISO 3166-1 kods 304 / GRL / GL
Tālsarunu kods +299

Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. Gandrīz visa Grenlande atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Salu klāj pastāvīga ledus sega (85% no Grenlandes kopējās platības, līdz 1524 m bieza). Grenlende ir reti apdzīvota (0,16 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Nūkā (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas. Tur nav ne ceļu, ne dzelzceļu, pārvietoties var tikai ar lidmašīnu vai kuģi.

Grenlandes pamatiedzīvotāji ir inuīti (tulkojumā nozīmē "cilvēks"). Inuīti vēl joprojām ir sastopami plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par iglu. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no inuītu valodas. Galvenā reliģija Grenlandē ir kristietība. Luterāņi ir 99% Grenlandes iedzīvotāju, bet 1% ir katoļi.

Grenlandes zvejas zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina garneles, bet mencas, laši, pikšas un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar zvejniecību. Golfa straumes ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst. Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, rododendrs, arktiskā magone, akmeņlauzīte un mellene.

Greenland-location-map-variant.svg

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]