Gribas triumfs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gribas triumfs
Triumph poster.jpg
Oriģinālnosaukums Triumph des Willens
Režisors Lenija Rīfenštāle
Producents Lenija Rīfenštāle
Scenārija autors Lenija Rīfenštāle
Valters Rutmans
Mūzika Herberts Vints
Rihards Vāgners
Montāža Lenija Rīfenštāle
Izdošana 1935. gads
Ilgums 114 minūtes
Valsts Vācija
Valoda vācu
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Gribas triumfs" (vācu: Triumph des Willens) ir propagandiska dokumentālā filma par Vācijas atgriešanos lielvalsts statusā. Režisors - Lenija Rīfenštāle. Filmā tiek atainots 1934. gada VI Nacionālsociālistiskās Vācu strādnieku partijas (t.s. nacistu) kongress Nirnbergā. Filmu veido dažādu nacistu līderu, tai skaitā arī Hitlera, kongresā teiktās runu fragmentiem, kas prasmīgi samiksētas ar mākslinieciskiem elementiem un vērienīgiem partijas ierindas biedru masu skatiem. Filma bija populāra gan Trešajā reihā, gan citur un tās ietekme filmu un reklāmu veidošanā jūtama vēl šodien.

Gribas triumfs iznāca 1935. gadā un, pateicoties Rīfenštāles izmantotajiem inovatīvajiem paņēmieniem, ir kļuvusi ne vien par vienu no pazīstamākajiem propagandas kinofilmu paraugiem, bet arī atzīta par vienu no tehniski un mākslinieciski izcilākajām filmām kino vēsturē. Tā ieguvusi daudzas prestižas balvas ne vien Vācijā, bet arī ASV, Francijā, Zviedrijā un citās valstīs.

Pirmsvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hitleru bija iespaidojusi Rīfenštāles filma "Zilā gaisma" (vācu: Das Blaue Licht) (1932) un 1933. gadā viņš uzaicināja Rīfenštāli režisēt propagandas filmu par nacistu partijas ikgadējo kongresu Nirnbergā "Ticības uzvara" (vācu: Der Sieg des Glaubens). Politisku iemeslu dēļ šī filma vēlāk tika iznīcināta un Hitlers pasūtīja Rīfenštālei kinofilmu par nākošo 1934. gada partijas kongresu. Režisore nevēlējās pieredzēt šī fiasko atkārtojumu un ieteica citu režisoru - Valteru Rutmanu, taču Hitlers to noraidīja un atkārtoti lūdza Rīfenštāli veidot filmu, līdz viņa beidzot piekāpās, pēc tam kad Hitlers bija apsolījis sniegt savu personīgo atbalstu un atturēt nacistu organizācijas, sevišķi Propagandas ministriju no jaukšanās filmas veidošanā, kas apgrūtināja uzņemšanas grupas darbu pie iepriekšējās filmas.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmā atainota nacistu partijas 1934. gada kongresa norise četru dienu garumā: sākumā parādās paskaidrojoši titri "1934. gada 5. septembrī, / [pāreja uz nākamo kadru] 20 gadus pēc Pasaules kara sākuma, / 16 gadus pēc vācu ciešanu sākuma, / 19 mēnešus pēc Vācijas atdzimšanas sākuma / lidoja Ādolfs Hitlers atkal uz Nirnbergu, lai pieņemtu savu uzticamo sekotāju parādi".
1. diena: Filma sākas ar Hitlera lidmašīnas lidojumu cauri mākoņiem un pāri Nirnbergai, kur pulcējas kongresa dalībnieki. Redzams kā lidmašīnas ēna slīd pāri sīciņajām figūrām, kas maršē pa pilsētas ielām. Lidojumu pavada mūzika no Riharda Vāgnera operas Nirnbergas meistardziedoņi (vāc. Die Meistersinger von Nürnberg), kas, lidojot pār pilsētu, lēnām pārvēršas nacistiskās partijas himnā, lai lidmašīnai nolaižoties atkal pārietu Vāgnera mūzikā. Jau lidmašīnai nolaižoties Hitleru sveic sajūsmināts pūlis un viņš smaidīgs turpina ceļu, ar mašīnu braucot cauri pilsētai, atbildēdams tautas sveicieniem. Ierodas viesnīcā, pie kuras vēlāk naktī sākas lāpu gājiens.
2. diena: Pār Nirnbergu aust rīts un SA un hitlerjūgenda biedri savā nometnē gatavojas kongresa atklāšanai. Īsi pirms kogresa atklāšanas notiek zemnieku gājiens, tā noslēgumā Hitlers sarokojas ar tiem un sveic DAF biedrus un pūļa gaviļu pavadīts aizbrauc. Sākās kongresa atklāšanas ceremonija, to atklāj Rūdolfs Hess sakot runu, kurā velta kongresu nesen mirušā Paula fon Hindenburga un Pirmā pasaules kara upuru piemiņai, sveic ārvalstu viesus, partijas biedrus un bruņotos spēkus (runas laikā tiek parādīti klātesošie armijas ģenerāļi un ārvalstu sūtņi). Pēc tam Hess uzrunā Hitleru cildinādams viņa lielo nozīmi Vācijas vēsturē (šīs uzrunas laikā kamera pievēršas Hitleram un citiem nacistu līderiem). Tiek nolasīta Hitlera uzruna, kurai seko īsi fragmenti no citu nacistu līderu runām, pēdējā fragmentā tiek paziņots par RAD izveidi. Turpinājumā Hitlers pieņem 52 000 RAD dalībnieku parādi un saka runu. Diena noslēdzas ar SA lāpu gājienu un uguņošanu.
3. diena: Diena sākas ar hitlerjūgenda parādi, kuras laikā Hitlers uzrunā jauniešus. Pēc tam Hitlers un citi klātesošie nacistu līderi dodas pieņemt vērmahta parādi. Naktī Hitlers lāpu gaismā uzrunā partijas mītiņu.
4. diena: Šī diena ir filmas kulminācija. Dienas sākumā, skanot mūzikai no Vāgnera operas Dievu mijkrēslis, Hitlers kopā ar Heinrihu Himleru un Viktoru Luci (Victor Lutze) pa plašu eju, kas izveidojusies starp 150 000 miera stājā stāvošu SA un SS biedru rindām, dodas pie Pirmā pasaules kara upuru pieminekļa, lai godinātu kritušos. Uz reiz pēc tam Hitlers pieņem SA un SS parādi. Pēc parādes, t.s. garo nažu nakts atskaņās, SA vadītājs Viktors Luce uzrunā fīreru, apstiprinot organizācijas lojalitāti. Hitlers saka atbildes runu apstiprinot, ka uzskata SA un SS par uzticamiem cīņas biedriem, norādot, ka SA ar notikušo nav nekāda sakara un notikušais nekādā veidā nav iedragājis nacistisko kustību. Tad, skanot 21 lielgabala zalvei, Hitlers iesvēta jaunos nacistu karogus (piespiežot tos karogam uz kura izlijušas neveiksmīgā 1923. gada nacistu puča laikā nošauto partijas biedru asinis). Filmas turpinājumā Hitlers dodas pieņemt vēl vienu parādi, viņa autokolona, tāpat kā filmas sākumā, brauc pa Nirnbergas ielām, kuru malās to sveic līksms pūlis, un apstājas pilsētas centrā, kur fīrers, mašīnā stāvēdams, pieņem parādi. Uzreiz pēc parādes tiek parādīta kongresa noslēguma ceremonija - Hitlers un pārējie nacistu līderi ierodas arēnā un pa eju starp gavilējošu skatītāju rindām dodas uz skatuvi. Kad viņi ir nostājušies uz skatuves SS un SA kolonna zālē ienes nacistu karogus. Pēc tam Hitlers noslēdz kongresu ar runu. Filma noslēdzas arēnā esošajiem dziedot partijas himnu.

Filmēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lenija Rīfenštāle un Heinrihs Himlers filmas uzņemšanas laikā

Filmas scenārijs, kompozīcija un fimlēšanas maniere ļoti līdzinās Rīfenštāles iepriekšējai filmai Ticības uzvara (abās filmās pat atkārtojas it kā sīka aina, kurā kaķis noskatās uz pa Nirnbergas ielām triumfāli braucošo Hitleru). Bez tam abu filmu mūzikas komponists Herberts Vints Gribas triumfā lielā mērā izmantoja Ticības uzvarai sacerēto mūziku.

Jāatzīmē gan, ka pirmā filma bija ievērojami īsāka un veidojot Gribas triumfu Rīfenštāle saņēma daudz lielāku finansējumu un palīdzību no nacistu līderiem. Alberts Špērs, Hitlera galvenais arhitekts, veidoja filmēšanas laukumus Nirnbergā un bija galvenais filmēšanas koordinators. Rīfenštāles filmēšanas grupā bija 172 cilvēki, tai skaitā 10 tehniķi, 9 aerofotogrāfi, 29 kinohroniķi, 17 gaismotāji, 2 fotogrāfi, 36 operatori un to asistenti, kas darbojās 16 komandās ar 30 kamerām, kā arī 37 apsargi, 26 šoferi, divas sekretāres un četri RAD dalībnieki. Vairāki operatori filmēšanas laikā valkāja SA uniformas, lai saplūstu ar pūli.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]