Grieķija
- Šis raksts ir par mūsdienu valsti. Par citām jēdziena Grieķija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Grieķijas Republika
Ελληνική Δημοκρατία
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Ύμνος πρός την Ελευθερίαν Himna brīvībai |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Atēnas | |||||
| Valsts valodas | jaungrieķu valoda | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Prezidents | Karols Papulijs | ||||
| - | Premjerministrs | Antonis Samars | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Osmaņu impērijas | 1821. gada 25. martā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 131 940 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2004. g. | 10,737,428 | ||||
| - | Blīvums | 82/km² | ||||
| Valūta | eiro/EUR | |||||
| Laika josla | +2 (UTC+2) | |||||
| Interneta domēns | .gr | |||||
| Tālsarunu kods | +30 | |||||
Grieķija (Ελλάδα), oficiāli Grieķijas Republika (Ελληνική Δημοκρατία), ir valsts Eiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos - ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām tikai 165 salas ir apdzīvotas.[1] Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija,[2] Rietumu filozofija,[3] Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma,[4] ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
Grieķija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1981. gada.[1] NATO dalībvalsts tā ir kopš 1952. gada, bet OECD dalībvalsts kopš 1961. gada.[5]
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Pēc Bizantijas impērijas galīgā sabrukuma 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdīja Osmāņu impērija. 1821. gada 25. martā, grieķu patrioti pasludināja valsts neatkarību, kuru oficiāli nostiprināt izdevās 1829. gadā. Bijušais Krievijas impērijas ārlietu ministrs, grieķu augstmanis Ioannis Kapodostrias kļuva par pirmo republikas prezidentu. Tā nebija vēsturiska nejaušība. Krievijas impērijas un Grieķijas tuvināšanos veicināja reliģisko saišu tuvība (pareizticība ir vēlīns ortodoksālās kristietības atvasinājums krievu gaumē), un arī Krievijas atbalsts Grieķijai cīņā pret Osmaņu impēriju. Taču Eiropas lielvalstu spiediena rezutātā republika drīz pārstāja pastāvēt, un tika izveidota Grieķijas karaliste par kuras valdnieku tika iecelts Bavārijas princis Otto.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmāņu impēriju un Turciju lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Valsts pašreizējās robežas tika sasniegtas 1947. gadā.
Ģeogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Grieķija ir iecienīta tūristu vidū, it īpaši tās daudzās salas, no kurām lielākā ir Krēta. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Upes: Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona. Jūras: Egejas j., Jonijas j., Vidusjūra, Mirtejas j. un Krētas j.
Administratīvais iedalījums [izmainīt šo sadaļu]
| Numurs | Perifērija | Galvaspilsēta | Platība, km² | Iedzīvotāji |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Atika | Atēnas | 3808 | 3761810 |
| 2 | Centrālā Grieķija | Lamija | 15549 | 605329 |
| 3 | Centrālā Maķedonija | Saloniki | 18811 | 1871952 |
| 4 | Krēta | Iraklija | 8259 | 601131 |
| 5 | Austrummaķedonija un Trāķija | Komotine | 14157 | 611067 |
| 6 | Epira | Joannina | 9203 | 353820 |
| 7 | Jonijas salas | Kerkīra | 2307 | 212984 |
| 8 | Ziemeļegeja | Mitilene | 3836 | 206121 |
| 9 | Pelopenesa | Kalamata | 15490 | 638942 |
| 10 | Dienvidegeja | Ermupole | 5286 | 302686 |
| 11 | Tesālija | Larisa | 14037 | 753888 |
| 12 | Rietumgrieķija | Patra | 11350 | 740506 |
| 13 | Rietummaķedonija | Kozane | 9451 | 301522 |
| - | Ajonora (autonoma) | Karjes | 390 | 2262 |
Valdība [izmainīt šo sadaļu]
Grieķija ir parlamentāra republika, kura balstās uz 1975. gada izstrādāto konstitūciju.[1] Valsts galva ir prezidents, kuru uz pieciem gadiem ievēl Grieķijas parlaments. Tai ir vienpalātas parlaments ar 300 locekļiem, kurus savukārt uz četriem gadiem ievēl tauta.
Sports [izmainīt šo sadaļu]
Grieķija ir Olimpisko spēļu dzimtene. Grieķija viens no populārākajiem sporta veidiem ir futbols. 2004. gadā Grieķijas futbola izlase kļuva par Eiropas čempioniem. Tāpat populārs ir arī basketbols.
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces un piezīmes [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 (latviski) Eiropas valstis - Grieķija. Eiropas savienības portāls. Atjaunināts: 2009. gada 6. maijā.
- ↑ Finley, M. I. Democracy Ancient and Modern. 2d ed., 1985. London: Hogarth.
- ↑ History of Philosophy, Volume 1 by Frederick Copleston
- ↑ Brockett, Oscar G. History of the Theatre. sixth ed., 1991. Boston; London: Allyn and Bacon.
- ↑ (angliski) Convention on the OECD. Organisation for Economic Co-operation and Development. www.oecd.org. Atjaunināts: 2007-04-07.
 |
Šis ar Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
|
|||||
|
|||||
