Grundzāles pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Grundzāles ciems)
Grundzāles pagasts
Novads: Smiltenes novads
Centrs: Grundzāle
Kopējā platība:[1] 129,6 km2
 • Sauszeme: 127,0 km2
 • Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 743
Blīvums (2023): 5,8 iedz./km2
Mājaslapa: www.smiltene.lv
Grundzāles pagasts Vikikrātuvē

Grudzāles pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Bilskas, Gaujienas, Virešu un Palsmanes pagastiem, kā arī Valkas novada Vijciema un Zvārtavas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Vidzemes augstienes līdz Aumeisteriem stiepjas Aumeisteru paugurvalnis, kas ir meridionālā virzienā stiepts pamatiežu virsas paaugstinājums ar sarežģītu reljefu, kuru veido divas vaļņveida paugura grēdas, starp kurām atrodas pārpurvotu ieplaku virkne.

Pagasta teritorijā atrodas Dzeņu dolomīta atradnes, kuru produktīvo slāņkopu veido Pļaviņu svītas augšējās daļas nogulumi. Šeit tuvu zemes virskārtai atrodas plašas augstvērtīga dolomīta iegulas, kuras bija paredzēts izmantot Rīgas metro celtniecībai.[4]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltezers, Duņķis, Bezdibenis.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laužu, Aumeisteru, Dibena, Raga, Stirnu, Piekārumu, Melnais, Lankaskalna.

Pļavas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vetiņu pļavas, Siena purs, Spiksti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreiz šī teritorija iekļāvās Tālavas zemē. Pagastam cauri iet ļoti sens tirdzniecības ceļš uz Pleskavu (Cēsis — Rauna — Smiltene — Niedrājs — Mēri — Grundzāles krogs — Rudaci — Gaujiena). Uz šī ceļa krustojuma ar ceļu Variņi — Palsmane — Aumeisteri — Mierkalns — Salainis arī novietojās Grundzāles muiža. Teritorijā apzināts viens pilskalns, pāris senkapu un kulta akmeņu, zviedru kara kapi, mēra kapi un barona Vulfa dzimtas kapi. Šodien aizņemtā vieta viduslaikos sastāvējusi no Aumeisteru muižas, Grundzāles muižas un Vizlas īpašumiem, kas vēlāk ietilpa Valkas apriņķī. 1897. gadā Grundzāles pagastu pievieno Gaujienas pagastam.

1935. gadā Valkas apriņķa Grundzāles pagasta platība bija 37,4 km² un tajā dzīvoja 706 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Grundzāles ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Grundzāles ciems ietilpis Smiltenes (1949—1959) un Valkas (pēc 1959. gada) rajonos. 1960. gada 25 martā, apvienojot Aumeisteru, Grundzāles un Vizlas kolektīvās saimniecības, radās Grundzāles padomju saimniecība ar centru Grundzāles MTS. Līdz ar to 1961. gadā tika apvienoti arī ciemi un izveidojās Grundzāles ciems. 1979. gadā ciemam pievienoja daļu Zvārtavas ciema teritorijas. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Virešu ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un 22. augustā šeit sāk raidīt pirmā nevalstiskā ētera TV Latvijā. 2009. gadā Grundzāles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.

Savulaik caur pagasta teritoriju tika novilkts vēsturiskais Strūves meridiāns ar triangulācijas torni.

Aumeisteros atrodas muižas pils ar palīgēkām, tās ietverošu parku, uzstādinātu dīķi un muižas pārvaldnieka māju. Aumeisteru baznīca tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā. Parkā atrodas 1905. gada soda ekspedīcijas laikā nošauto cilvēku kapu kopiņas. Grundzāles muiža atrodas kalna galā un savulaik tur darbojās ar vēju darbināms ūdens sūknis. Grundzāles muižas baznīca ir nopostīta jau Livonijas beigu posmā.[nepieciešama atsauce] Vizlā izmantojot ūdensdzirnavu aizsprostu uzbūvēta mazā spēkstacija.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 050—    
19591 750−14.6%
19651 655−5.4%
GadsIedz.±%
19791 195−27.8%
19891 056−11.6%
20001 077+2.0%
GadsIedz.±%
2011897−16.7%
2021783−12.7%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir pagasta centrs — Grundzāle (Dzeņi), Aumeisteri (Serbigale), Vizla, Lamsteri, Veras skola, Caunes, Grundzāles muiža, Ozoliņi, Bindes, Rudaci, Kalējiņi, Mārci, Bemberi, Dikļi.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritoriju šķērso maģistrālais gāzesvads Inčukalns—Pleskava un līdz Gaujai izbūvētā augstsprieguma līnija Valmiera—Ape.

"Lejasbrūžos" ir flokšu audzētava,[8] no kuras tie tiek piegādāti dažādām izstādēm.[9][10]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritoriju šķērso Vidzemes šoseja E77, autoceļi Vecbilska — Cirgaļi V229, Mēri — Grundzāle Vizla V247, Cirgaļi — Palsmane — Ūdrupe V248.

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta centrā atrodas Grundzāles pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde, bibliotēka, estrāde, kā arī kultūras nams[11], kura Mazās zāles sienu apgleznojis mākslinieks Juris Zvirbulis, bet interjeru izveidojis Juris Zīle.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daina Zupa „Skolotāj, partija jā—klausa!”. — Likteņstāsti, Rīga 2002. ISBN 9984611701