Gustavs IV Ādolfs
| Gustavs IV Ādolfs | |
| Gustav IV Adolf | |
 |
|
|
|
|
| Amatā 1792. gada 29. martā — 1809. gada 29. martā |
|
| Priekštecis | Gustavs III |
|---|---|
| Pēctecis | Kārlis XIII |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1778. gada 1. novembrī Stokholmas pils, Stokholma,  Zviedrija |
| Miršanas dati | 1837. gada 7. februārī Sanktgallene, Sanktgallenes kantons,  Šveice |
| Apglabāts | Ridarsholmenas baznīca, Stokholma, Zviedrija |
| Dinastija | Holšteinas-Gotorpas dinastija |
| Tēvs | Gustavs III |
| Māte | Dānijas Sofija Magdalēna |
| Dzīvesbiedrs (e) | Bādenes Frederika |
| Bērni | Vāsas princis Gustavs, Zviedrijas princese Sofija, Zviedrijas princese Cecīlija |
| Reliģija | luterānisms |
Gustavs IV Ādolfs (zviedru: Gustav IV Adolf; dzimis 1778. gada 1. novembrī, miris 1837. gada 7. februārī) bija Zviedrijas karalis no 1792. gada līdz 1809. gadam, kad apvērsuma rezultātā zaudēja troni. Gustava IV Ādolfa valdīšanas laikā Zviedrija zaudēja Somiju, kura iekļāvās Krievijā.
Gustavs IV Ādolfs oficiāli bija Zviedrijas karaļa Gustavs III un karalienes Dānijas Sofijas Magdalēnas dēls, kaut arī valstī izplatījās baumas, ka viņa bioloģiskais tēvs ir Somijas augstmanis Ādolfs Frederiks Munks. Pēc tēva nāves atentātā 1792. gadā, kļuva par karali 14 gadu vecumā. Līdz 1796. gadam valsti vadīja reģents — viņa tēvocis, nākamais karalis Gustavs III.
1805. gadā Zviedrija iesaistījās Trešā koalīcijas karā pret Napoleonu. Kampaņa bija neveiksmīga un Zviedru Pomerāniju ieņēma franču karaspēks. 1807. gadā Tilzītes miera līguma rezultātā Francija un Krievija kļuva par sabiedrotajiem, bet par Lielbritānijas sabiedrotajiem palika tikai Zviedrija un Portugāle. 1808. gadā Krievija uzbruka Zviedrijai un kara rezultātā ieņēma Somiju.
1809. gada 7. martā Kārlstadē sadumpojās zviedru karaspēka daļas un virzījās uz Stokholmu. 1809. gada 13. martā sazvērnieki ielauzās karaļa apartamentos, un arestēja karaļa ģimeni, kuru ieslodzīja Gripsholmas pilī. 29. martā Gustavs IV Ādolfs atteicās no troņa. 10. maijā Kārtu Riksdāgs par Zviedrijas karali iecēla Gustavu III. Decembrī karalis ar ģimeni pameta Zviedriju. Miris Šveicē 1837. gadā.
