Gustavs Lukstiņš

Vikipēdijas lapa
Gustavs Lukstiņš
Gustavs Lukstiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 7. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mālpils pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1987. gada 3. jūlijā (92 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte

Gustavs Morics Lukstiņš (1894—1987) bija latviešu pedagogs, latīņu un grieķu valodas skolotājs, tulkotājs. Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijas direktors (1936—1940), Latvijas Universitātes privātdocents (1938). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1894. gada 7. oktobrī Mālpils pagastā Ķikutu skolā skolotāja Ādama Lukstiņa ģimenē. Mācījās Ķikutu pamatskolā, Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā (beidza 1914. gadā), studēja Pēterpils Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1914—1917). Strādāja par skolotāju Iecavas pagasta skolā (1917—1919), Bauskas pilsētas reālģimnāzijā (1919—1921) un Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijā (1921—1936), līdztekus studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā (1922—1926).[1] 1937. gadā iesniedza disertācijas darbu pro venia legendi «Romula un Rema problēma». 1938. gadā viņu apstiprināja par privātdocentu LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes senās vēstures katedrā, nodarbojās ar antīko tekstu tulkošanu latviešu valodā.[2] Bija Jelgavas “Hercoga Pētera” ģimnāzijas direktors (1936—1940).[3] 1940. gada 30. augustā bijis spiests aiziet no Jelgavas ģimnāzijas direktora amata.

Vācu okupācijas laikā strādāja Latvijas Vēstures institūta Vēstures krātuvē. 1943. gadā aizstāvēja doktora grādu vēsturē.

Otrās padomju okupācijas laikā strādāja Latvijas Valsts universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē, mācīja Latvijas un Senās Romas vēsturi. 1948. gadā atbrīvots no darba.

Miris 1987. gada 3. jūlijā Rīgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jūlijs Cēzars "Piezīmes par Gallu karu" (1977; tulkojums no latīņu valodas);
  • Platons "Menons. Dzīres" (1980; tulkojums no sengrieķu valodas) un "Valsts" (1982, 2001; tulkojums no sengrieķu valodas).
  • "Teiksmainā senatne" (1.—2. daļa, 1969—1970);
  • "Sengrieķu mīti un varoņteikas" (1959);
  • "Latīņu—latviešu vārdnīca" (1955).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LVVA LU studentu datubāze[novecojusi saite]
  2. Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010 — 184. lpp.
  3. «biographien.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. novembrī. Skatīts: 2014. gada 6. maijā.