Gustavs Meirinks

Vikipēdijas lapa
Gustavs Meirinks

Gustavs Meirinks, īstajā vārdā Gustavs Meiers (Gustav Meyrink, arī G. Meyrinck, Gustav Meyer; dzimis 1868. gada 19. janvārī Vīnē Austroungārijā, miris 1932. gada 4. decembrī Štarnbergā Vācijā), bija nozīmīgs austriešu rakstnieks prozaiķis.

Meirinks, Virtembergas ministra ārlaulības dēls, mācījies ģimnāzijā Minhenē, Hamburgā un Prāgā. No 1889. gada darbojies Prāgā kā baņķieris, taču 1902. gadā bankrotējis. No 1903. līdz 1905. gadam bijis izdevumu Lieben Augustin un Simplicissimus redaktors. 1905. gadā Meirinks pārvācies uz Minheni un nodarbojies vairs tikai ar rakstniecību. No 1911. līdz 1932. gadam dzīvojis Štarnbergā. 1927. gadā no protestantisma pārgājis mahājānas budismā.

Meirinks ir viens no pirmajiem fantastikas autoriem vācu literatūrā. Viņa agrīnie darbi vairāk kritizē mietpilsoniskumu, bet vēlāk viņš pievēršas pārdabiskajam, arī metafizikai.

Nozīmīgākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • “Golems” (Der Golem, 1915)
  • “Zaļā seja” (Das grüne Gesicht, 1916)
  • “Valpurģu nakts” (Walpurgisnacht, 1917)
  • “Baltais dominikānis” (Der weiße Dominikaner, 1921)
  • “Rietumu loga eņģelis” (Der Engel vom westlichen Fenster, 1927)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]