Gustavs Štrēzemanis
| Gustavs Štrēzemanis Gustav Stresemann | |
|---|---|
 | |
| Vācijas kanclers | |
|
Amatā 1923. gada 13. augusts — 1923. gada 23. novembris | |
| Prezidents | Frīdrihs Eberts |
| Priekštecis | Vilhelms Kūno |
| Pēctecis | Vilhelms Markss |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1878. gada 10. maijā Berlīne, Vācijas Impērija (  Vācija) |
| Miršanas dati |
1929. gada 3. oktobrī (51 gada vecumā) Berlīne, Vācija |
| Tautība | vācietis |
| Politiskā partija | Nacionālliberālā partija (1907-1918), Vācu Demokrātiskā partija (1918), Vācu Tautas partija (1918-1929) |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola | Berlīnes Universitāte, Leipcigas Universitāte |
| Paraksts |
 |
Gustavs Štrēzemanis (vācu: Gustav Stresemann; dzimis 1878. gada 10. maijā, miris 1929. gada 3. oktobrī) bija Veimāras Republikas laika politiķis. Vācijas kanclers no 1923. gada augusta vidus līdz novembra beigām un ilggadīgs Vācijas ārlietu ministrs no 1923. līdz 1929. gadam. Kopā ar Francijas ārlietu ministru Aristidu Briānu 1926. gadā ieguva Nobela miera prēmiju[1] par Lokarno līgumu noslēgšanu.
Dzimis Berlīnē, krodzinieka ģimenē. Studējis politekonomiju Berlīnē un Leipcigā. 1907. gadā kļuva par Reihstāga deputātu. Pēc Pirmā pasaules kara kļuva par nacionālliberālās Vācu Tautas partijas līderi. 1923. gada augustā kļuva par Vācijas kancleru. Kopā ar centrālās bankas vadītāju Hjalmaru Šahtu ieviesa t.s. Rentenmark, izbeidzot hiperinflāciju. Pēc Alus puča sociāldemokrāti pameta valdošo koalīciju, un Štrēzemanis zaudēja kanclera amatu. Līdz savai nāvei 1929. gadā insulta rezultātā pildīja Vācijas ārlietu ministra pienākumus. Ārlietu ministra amatā centās normalizēt attiecības ar Franciju un Lielbritāniju, neatzīstot Vācijas robežas austrumos. Izveidoja koleģiālas un pragmatiskas attiecības ar Francijas ārlietu ministru Aristīdu Briānu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1926». Nobel Foundation.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs Štrēzemanis.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Gustava Štrēzemaņa biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- [1]
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Vilhelms Kūno |
Vācijas kanclers 1923—1923 |
Pēctecis: Vilhelms Markss |
| Apbalvojumi | ||
| Priekštecis: Ostins Čemberlens, Čārlzs Doss |
Nobela miera prēmija 1926 (kopā ar Aristidu Briānu) |
Pēctecis: Ferdinands Bisons, Ludvigs Kvide |
|