Gvarde (Krievija)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme
Izmailovskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme

Gvarde (kr. гвардия, no it. guardia) - elitāra izlases karaspēka vienība.

Krievijas impērijā gvarde izveidota 1698. gadā imperatora Pētera I valdīšanas sākumā, to izveidojot no Preobraženskas (Преображенский лейб-гвардии полк) un Semjonovskas (Семёновский лейб-гвардии полк) kājnieku pulkiem. Sākotnēji šie pulki tika nokomplektēti no dzimtcilvēkiem, bet vēlāk, iegūstot elitāras karaspēka daļas statusu, tos sāka komplektēt no muižniekiem. Saskaņā ar gvardes nolikumu, katram muižniekam dienestu bija jāsāk kā ierindniekam, par virsnieku kļūstot tikai izdienas un kaujas nopelnu rezultātā ar tiešu imperatora rīkojumu.

Vēstures literatūrā, ja runa ir par "gvardi" saistībā ar iekšpolitiskajiem notikumiem Krievijas impērijā, parasti tiek domāti galvaspilsētas garnizona gvardes pulki, nevis armijas vienības, kurām bija gvardes nosaukums.

Gvardes politiskā loma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gvardes vēsture Krievijas impērijā līdz XIX gs. dalījās 2 posmos:

  • Pētera I izveidotie gvardes pulki un Elizabetes leibkompānija kā muižnieku izdienas vieta galvaspilsētas garnizonā, reālā karadarbībā nepiedalījās, nodarbojās ar uzdzīvi un valsts apvērsumu rīkošanu; šis posms beidzās 1825. gada decembrī, kad pēc neveiksmīga valsts apvērsuma mēģinājuma šos gvardes pulkus pārformēja un iekļāva armijas sastāvā;
  • elitāras armijas gvardes vienības, kuras gvardes statusu bija nopelnījušas vai nu kaujas laukā, vai speciāli izveidotas īpaši grūtiem uzdevumiem.

Katrīnas II uzticības persona kņaziene Daškova savās atmiņās raksta: “Gvardes pulkiem bija ievērojama loma galmā, jo bija it kā daļa no tā štata. Tie negāja karot, kņazs Trubeckojs nepildīja savus ģenerālfeldmaršala pienākumus”. Otrs Katrīnas II favorīts Andrejs Bolotovs: “Gvardes pulkos valdošo nekārtību papildināja arī tas, ka tie bija pārpildīti ar virsniekiem, taču to pat puse neatradās vis pulkos, bet dzīvoja Maskavā un citās guberņas pilsētās, un dienesta vietā uzdzīvoja, spēlēja kārtis, pucējās; taču katru gadu saņēma paaugstinājumu pakāpē tik strauji, ka jau pēc 10 gadiem no praporščikiem uzdienēja līdz brigadiera pakāpei un nekad mūsu armijā nav bijis tik daudz brigadieru... Vajadzēja tikai iekļūt gvardē lai, tā teikt, uzlidotu, saņemot katru gadu paaugstinājumu, dažos gados kļūtu par kapteini, bet tad jau uzreiz par pulkvedi, saņemot pulku un ienākumus vairāku desmitu tūkstošu apmērā, vai tapa par brigadieri." Nonāca pat tik tālu, ka gvardes dienestā par seržantiem uzņēma pat jaundzimušos vai pat vēl tikai mātes vēderā esošos, lai sasniedzot pilngadību tie, pateicoties “dienesta stāžam”, automātiski būtu jau virsnieki pulkā, kurā nekad nebija bijuši. Gvardes pulkā seržantam personīgo mantu pārvadāšanai oficiāli pienācās 16 vezumi, savukārt armijas lauka daļu pulkvedim — tikai pieci. Militārās izglītības nebija ne tikai “neklātienes” gvardiem, bet arī tiem, kas tomēr apmeklēja dienestu. Vienīgais, ko gvardam vajadzēja mācēt iet ierindā vienā solī un zināt, ko šautenei jāparauj, lai tā izšautu. Gvardu pienākums bija stāvēt sardzē pilī. Laikabiedru atmiņas liecina, ka vai ik dienu gvardes virsnieku “kungi” devās pildīt savus sūros dienesta pienākumus, piedzērušies tā, ka knapi turējās kājās. Pēteris III, kurš, kā liecina avoti, ļoti rūpējās par armijas un flotes kaujas spējām, gvardi dziļi nicināja, dēvējot par “janičāriem”: “Viņi tikai bloķē rezidenci, nav derīgi nekādam darbam vai dienestam, un vienmēr būs bīstami valdībai”.

Gvardes īstenotie valsts apvērsumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1725. gada 28. janvārī (8. februārī pēc jaunā stila) gvardes sarīkotā pučā no troņa tika atstumts likumīgais troņmantnieks Pēteris (vēlāk Pēteris II), un tronī kāpa Katrīna I.
  • 1740. gada naktī no 8. uz 9. novembri gvarde gāza reģentu, Kurzemes hercogu Bironu.
  • 1741. gada 25. novembrī (6. decembrī pēc jaunā stila) gvardes sarīkotā pučā no troņa tika gāzts mazgadīgais Ivans VI, un tronī kāpa Elizabete.
  • 1762. gada 28. jūnijā (9. jūlijā pēc jaunā stila) gvardes sarīkotā pučā no troņa tika gāzts Pēteris III, un tronī kāpa Katrīna II
  • 1801. gada 11. martā (23. martā pēc jaunā stila) gvardes virsnieku sarīkotā atentātā tika nogalināts Pāvils I.
  • 1825. gada 14. decembrī (26. decembrī pēc jaunā stila) neveiksmīgs gvardes apvērsuma mēģinājums, t.s. Dekabristu dumpis - mēģinājums gāzt no troņa imperatoru Nikolaju I.

Gvardes ģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavlovskas gvardes pulka kereivis (1914.)
  • 1721. gadā, lai sagatavotu virsniekus armijas kavalērijas daļām, tika izveidots Kronšlotes dragūnu pulks (Кроншлотский драгунский полк), kuru komplektēja tikai no muižniekiem un 1725. gadā pielīdzināja gvardei kā "leibvienību" (лейб-регимент). 1730. gadā pulku iekļāva gvardē kā leibgvardes kavalērijas pulku (Конный лейб-гвардии полк).
  • 1722. gada 22. janvārī ar imperatora rīkojumu par rangu hierarhiju armijā, gvardes apakšvirsnieki un virsnieki tika atzīti hierarhijā augstāki par parasto karaspēka daļu virsniekiem.
  • 1724. gadā, tika izveidots kavaliergvardu pulks (no fr. cavalier - jātnieks, garde - sardze; Кавалергардский лейб-гвардии полк) kā Krievijas imperatoru miesassardze. 1726. gadā tam tika piešķirts oficiāls imperatoru miesassardzes statuss, bet Katrīna I kļuva par tā kapteini iedibinot tradīciju, ka imperators bija kapteinis šajā pulkā, visi virsnieki bija ģenerāļi un pulkveži, par kaprāļiem dienēja apakšpulkveži, bet ierindnieki (60 vīri) tika nokomplektēti no augumā garākajiem virsniekiem. Bez tam Maskavā no karadienestam nederīgajiem bijušajiem gvardiem tika izveidots gvardes goda bataljons (лейб-гвардии баталион).
  • 1730. gadā, imperatores Annas valdīšanas laikā tika izveidots Izmailovskas gvardes pulks (Измайловский лейб-гвардии полк), kuru pamatā komplektēja no vācbaltiešiem. Viena šī pulka rota piedalījās krievu-turku karā (1737.-1739.)
  • 1741. gadā imperatore Elizabete nodibināja īpašu gvardi gvardē, noformējot no Preobraženskas pulka grenadieru rotas, ar kuras palīdzību Elizabete bija īstenojusi apvērsumu un kāpusi tronī, īpašu "leibkompāniju" (лейб-компания).
  • 1762. gadā Pēteris III leibkompāniju izformēja un plānoja pārformēt gvardi no muižnieku izdienas vietas par kaujasspējīgu karaspēku.
  • 1764. gadā Katrīna II izveidoja Muromas leibgvardes vienību (лейб-гвардия муромская ).
  • 1796. gadā imperators Pāvils I izveidoja gvardes artilērijas bataljonu (лейб-гвардии артиллерийский баталион), gvardes jēgeru bataljonu (лейб-гвардии егерский баталион), gvardes huzāru pulku (гусарский лейб-гвардии полк), 1798. gadā izveidoja gvardes kazaku pulku (лейб-гвардии казачий полк), bet no dienestam nederīgajiem goda gvardes garnizona bataljonu (лейб-гвардии гарнизонный баталион).
  • 1802. gadā imperators Aleksandrs I gvardes jēgeru bataljonu pārformēja par gvardes jēgeru pulku (лейб-гвардии Егерский полк).
  • 1805. gadā izveidota gvardes vieglās lauka artilērijas bataljons (лейб-гвардии Конная артиллерия).
  • 1806. gadā no valsts dzimtcilvēkiem tika izveidots imperatora milicijas bataljons (батальон императорской милиции), kurš par kaujas nopelniem
  • 1808. gadā saņēma gvardes tiesības un tika pārformēts par gvardes Somijas pulku (лейб-гвардии Финляндский полк). Šajā pašā gadā no Preobraženskas pulka tika atdalīts bataljons, kuru pārveidoja par gvardes Lietuvas pulku (лейб-гвардии Литовский полк), kuru 1817. gadā pārdēvēja par gvardes Maskavas pulku (лейб-гвардии Московский полк). Šajā pašā gadā Varšavā no karavīriem tika izveidoti jauni: gvardes Lietuvas pulks un gvardes Volīnijas pulks (лейб-гвардии Волынский полк).
  • 1809. gadā izveidots gvardes dragūnu pulks (лейб-гвардии Драгунский полк) un gvardes ulānu pulks (лейб-гвардии Уланский полк).
  • 1811. gadā izveidota gvardes artilērijas brigāde (лейб-гвардии Артиллерийская бригада).
  • 1812. gadā izveidots gvardes sapieru bataljons (лейб-гвардии Сапёрный батальон).
  • 1815. gadā izveidots gvardes īpašu uzdevumu artilērijas eskadrons (гвардии Коннопионерный эскадрон), gvardes žandarmu puseskadrons ( гвардии Жандармский полуэскадрон)
  • 1817. gadā Varšavā izveidots gvardes Podoļskas kirasieru pulks ( лейб-гвардии Подольский кирасирский полк) un viņa augstības troņmantnieka gvardes ulānu pulks (лейб-гвардии Уланский полк Его Высочества Цесаревича).
  • utt.

Krievijas federācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Krievijas armijā gvardes nosaukums ir:

  • Čerņigovas sarkankarogotā 76. gvardes gaisa desanta divīzija (76-я гвардейская десантно-штурмовая Черниговская Краснознаменная дивизия)
  • gvardes Kantemiras tanku divīzija (гвардейская танковая Кантемировская дивизия)
  • gvardes Tamaņas motostrēlnieku divīzija (гвардейская мотострелковая Таманская дивизия)
  • gvardes Piekarpatu-Berlīnes motostrēlnieku divīzija (гвардейская мотострелковая Прикарпатско-Берлинская дивизия)
  • atsevišķā gvardes Sevastopoles motostrēlnieku brigāde (гвардейская отдельная мотострелковая Севастопольская бригада)
  • atsevišķas gaisa desanta spēku daļas ar gvardes nosaukumu
  • atsevišķas jūras spēku daļas un kuģi ar gvardes nosaukumu
  • atsevišķas sauszemes un gaisa spēku daļas ar gvardes nosaukumu

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992 г.