Hēla (mītiska būtne)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hēla (Johannesa Gērta zīmējums, 1889).

Hēla (sennorvēģu: Hel) senskandināvu mitoloģijā ir veļu valstības Hēlas valdniece. Hēla ir viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko dievam Loki dzemdēja milze Angrboda.

Jaunākajā Edā aprakstīts, ka Hēlas ēdiens ir izsalkums, nazis — bads, kalps — slinkums, apteksne — nevīžība, gulta — slimība. Puse Hēlas ķermeņa ir miesas krāsā, puse — zilganmelna.

Hēlā nonāk tie, kuri miruši no slimības vai vecuma, kā arī zvērestu lauzēji. Heimskringlā vēstīts, ka Hēla dabūjusi sev vīru, liekot Zviedrijas karalim mirt dabiskā nāvē.

Pastāv uzskats, ka sākotnēji Hēla varētu būt bijusi daudz neitrālāka dieviete, kuras valstībā nonākuši visi mirušie. Par to liecina vārda Hel etimoloģija, ko parasti saista ar nāvi un pēcnāves dzīvi. Jāmin arī tas, ka dievs Baldrs un drosminieks Sigurds pēc nāves nonāk Hēlā.