Hēsiods

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hēsiods
Mūza iedvesmo Hēsiodu, Gistava Moro glezna

Hēsiods (sengrieķu: Ἡσίοδος; dzīvojis ap 700. gadu p.m.ē. Boiotijā, Senajā Grieķijā) bija sengrieķu dzejnieks. Hēsioda eposi "Teogonija" un "Darbi un dienas" līdzās Homēra darbiem "Iliāda" un "Odiseja" ir nozīmīgākie informācijas avoti par grieķu mitoloģiju. Hēsiods uzskatāms par t.s. didaktiskā eposa žanra aizsācēju.

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienīgās vairāk vai mazāk drošās ziņas par Hēsioda dzīvi meklējamas viņa eposos, galvenokārt "Teogonijā". Hēsiods dzimis nelielā pilsētiņā Askrā Senās Grieķijas novadā Boētijā. Viņa tēvs dzimis Kimā (Mazāzijā, bijis tirgotājs, taču bankrotējis un apmeties uz dzīvi Askrā, kur kļuvis par zemkopi un apstrādājis zemi Helikona kalna pakājē. Askrā Hēsioda tēvs apprecējis Pikimēdi, viņiem bijuši divi bērni - Hēsiods un Perss. Eposā "Darbi un dienas" Hēsiods stāsta, ka pēc tēvu nāves starp abiem brāļiem radušās domstarpības par mantojumu un tās tikušas risinātas tiesā. Uzvaru — pēc Hēsioda ieskatiem netaisnīgi — guvis Perss.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmi divi Hēsioda darbi - eposi "Teogonija" un "Darbi un dienas". Antīkajā laikmetā par Hēsioda darbu uzskatīts arī t.s. "Sieviešu katalogs", no kura saglabājušies tikai fragmenti. Tāpat Hēsiodam piedēvēts eposs "Ahilleja vairogs".

"Teogonija" ir eposs par pasaules un dievu izcelšanos, dievu ģenealoģiju. "Teogonijā" izklāstīts mīts par Pandoras lādi, mīts par pieciem laikmetiem u.c. "Darbi un dienas" ir t.s. didaktiskais eposs, tas uzskatāms par nozīmīgu informācijas avotu par Senās Grieķijas lauksaimniecību.