Haleja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Haleja
Halley Research Station
Atmosfēras zondes palaišana pie Halejas VI Atmosfēras zondes palaišana pie Halejas VI
Haleja
Cyan pog.svg
Haleja
Valsts piederība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Koordinātas: 75°36′20″S 26°12′26″W / 75.60556°S 26.20722°W / -75.60556; -26.20722Koordinātas: 75°36′20″S 26°12′26″W / 75.60556°S 26.20722°W / -75.60556; -26.20722
Novietojums Branta šelfa ledājs
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1956. g. 
Pieder BAS
Personāls vasarā 70
Personāls ziemā 16
Augstums vjl 37 m

Haleja (angļu: Halley Research Station, Station Z) ir Apvienotās Karalistes polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies uz Branta šelfa ledāja Kotsu Zemē ap 18 km no tuvākās tā frontes pie Vedela jūras. Stacijas primārās zinātniskās aktivitātes saistāmas ar Zemes atmosfēras izpēti un mērījumi Halejas stacijā noveda pie ozona cauruma atklāšanas 1985. gadā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vedella jūras dienvidu daļa bija viens no sektoriem, kurā Starptautiskā ģeofizikas gada programmas ietvaros bija nepieciešams ierīkot pētniecības staciju novērojumu veikšanai. Tā kā šī teritorija ietilpst Folklenda Salām piederīgajā Britu Antarktiskajā teritorijā, Apvienotā Karaliste apņēmās ierīkot šajā reģionā savu staciju. Karaliskā biedrība bija Starptautiskās zinātnisko apvienību komitejas nacionālais loceklis un kopīgi ar Folklenda Salu Teritoriju dienestu bija atbildīga par bāzes ierīkošanu.[2][3]

Karaliskās Biedrības bāze (Halibeja I)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētniecības staciju uz Branta šelfa ledāja ierīkoja 1956. gada 6. janvārī. Tas bija tālākais dienvidu punkts, ko Vedella jūras austrumu piekrastē tajā sezonā spēja sasniegt ekspedīcijas kuģis Tottan.[2] Nelielais līcis pie šelfa ledāja frontes tika nosaukts par godu britu astronomam Edmondam Halejam un bāze tika saukta vai nu par Karaliskās Biedrības bāzi (Royal Society Base)[4] vai Haleja līča bāzi (Halibeju; Halley Bay Base).[5] Bāzes galvenais korpuss bija barakas tipa koka ēka ar slīpu jumtu.[6] 1959. gadā, pēc Starptautiskā ģeofizikas gada programmas beigām, stacija tika nodota Folklenda Salu Teritoriju dienestam. Gada vidējais akumulēto sniega nokrišņu daudzums polārstacijas apkaimē ir 1,2 m un vecā stacijas ēka bija ieputināta zem dziļas sniega kārtas, kādēļ virs vecās stacijas ēkas 1961. gadā tika uzbūvēts jauns korpuss un suņu stallis, bet 1964. gadā — jauns ofisa korpuss. Pirmā stacija tika pamesta 1968. gadā pēc Halibejas II izbūves.[7] Pēdējo reizi apmeklēta 1978. gadā,[8] pēdējoreiz redzēta ledāja frontē 1980. gadā.[9]

Halibeja II[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pētniecības stacija uz Branta šelfa ledāja Halibeja II tika izbūvēta 1967. gada janvārī un martā,[6] bet funkcionēt kā ekspedīcijas pamatstacija tā sāka 1968. gada sākumā. Stacija sastāvēja no vairākām ar tērauda jumta konstrukcijām pastiprinātām barakām, kas bija savā starpā savienotas ar tuneli.[10] Stacija funkcionēja līdz 1973. gadam; pēdējo reizi apmeklēta 1985. gadā.[9]

Halibeja / Haleja III[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešā stacija tika izbūvēta 1973. gada sākumā un izvietojās gofrēta tērauda cauruļu iekšpusē,[11] kurās savukārt bija izvietotas stacijas barakas.[6] 1977. gada 15. augustā stacija oficiāli tika pārdēvēta par Haleju, jo Haleja līcis, kura vārdā līdz šim saucās stacija, šelfa ledāja pārvietošanās procesā bija izzudis.[12] Stacija darbojās līdz 1983. gadam, pēdējoreiz redzēta un apmeklēta 1994. gadā no ledāja frontes puses, kur tā atradusies tikai 6 pēdas no jūras līmeņa.[9][13][14]

Haleja IV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceturtā stacija tika ierīkota 1983. gada 2. janvārī. Tā bija veidota no divstāvu moduļveida ēkām, kas izvietotas ar saplākšņa paneļiem apšūtu 9 m diametra tuneļu iekšienē.[15] Pretēji gaidītajam, jaunais inženiertehniskais risinājums bija neveiksmīgs, jo garenvērpes rezultātā tuneļa korpusā veidojās šķirbas, pa kurām spiedās iekšā sniega un firna masa, kā arī radās ievērojami siltuma zudumi.[3] Stacija slēgta 1992. gada 19. februārī.

Haleja V[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļblāzma virs Halejas V

Piektās stacijas izbūve tika sākta 1989. gada janvārī un ekspluatācijā tā tika nodota 1992. gada 19. februārī. Atšķirībā no visām iepriekšējam stacijām, kas tika būvētas uz ledāja virsmas ar aprēķinu, ka vēlāk tiks ieputinātas, Haleja V tika būvēta virs ledāja uz platformām, kas balstījās uz pagarināmiem balstiem.[3] Stacija līdz 2006. gadam[16] katru sezonu tika piepacelta, lai kompensētu zem stacijas saputinātā sniega līmeni. Piekto staciju paredzēts ekspluatēt līdz 2012. gada sezonai (kopā 20 gadus — divas reizes ilgāk, kā jebkura no iepriekšējām stacijām), kad to nomainīs sestā stacija.

Haleja VI[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sestās stacijas būvniecība tika uzsākta 2006. gadā. Stacija tiek būvēta pēc unikālas koncepcijas, kas paredz tās moduļveida konstrukciju, kur katrs no astoņiem moduļiem novietos uz ar sliecēm aprīkotiem paceļamiem balstiem, kas ļauj kā piepacelt stacijas moduļus, ta arī visu staciju periodiski pārvietot uz jaunu vietu, tādējādi to pasargājot no sniega akumulēšanās.[17] Stacijas moduļi tika uzbūvēta Keiptaunā, Dienvidāfrika un izjaukta veida ar kuģi nogādāti Antarktīdā,[18] kur samontēti. Staciju ekspluatācijā paredzēts nodot 2011./2012. gada sezonā.

Vide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Halejas polārstacija ir izvietota uz šelfa ledāja, kas gadā pārvietojas ziemeļrietumu—rietumu virzienā par aptuveni 700 m. Vasaras vidējā temperatūra ir ap -10 °C, ziemas — ap -20 °C. Zemākā novērotā temperatūra ir -55 °C. Valdošie ir austrumu vēji no kontinenta. Polārā nakts ilgst 105 dienas no 29. aprīļa līdz 13. augustam.

Pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Halejas pētījumu programmā dominē atmosfēras pētījumi (augšējo atmosfēras slāņu novērošana, ziemeļblāzmas pētījumi, ozona slāņa novērošana), kā arī regulāri pētījumi un novērojumi meteoroloģijā, ģeoloģijā un glacioloģijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]