Halogēni
Halogēni (no grieķu: ἁλός — sāls γένος — radīt — sāļraži) ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi. Tie visi ir aktīvi nemetāli. Halogēni ir: fluors, hlors, broms un jods. Dažreiz pie halogēniem pieskaita arī astatu. Halogēni brīvā veidā veido divatomu molekulas. Brīvā veidā normālos apstākļos fluors un hlors ir gāzes, broms ir šķidrums un jods (un astats) ir cietas vielas. Palielinoties atommasai, to ķīmiskā aktivitāte samazinās (samazinās halīdu stabilitāte). Reaģējot ar ūdeņradi, halogēni var veidot halogēnūdeņražskābes (fluorūdeņražskābe, hlorūdeņražskābe, bromūdeņražskābe un jodūdeņražskābe). Palielinoties halogēnu atommasai, samazinās šo skābju stabilitāte. Halogēni var veidot arī skābekli saturošas skābes (izņemot fluoru). Halogēniem ir iespējamas daudz oksidācijas pakāpes (salīdzinot ar citu grupu elementiem), tāpēc var veidoties daudz skābju. Šīs skābes vispārīgā gadījumā ir mazāk stabilas par attiecīgajām halogēnūdeņražskābēm un to stabilitāte, palielinoties halogēnu atommasai, lielākoties palielinās.
Divatomu halogēnu molekulas[izmainīt šo sadaļu]
| Halogēns | Molekula | Uzbūve | Modelis | Starpatomu attālums molekulā, pm (gāzveida stāvoklī) |
Starpatomu attālums molekulā, pm (cietvielas stāvoklī) |
Elektronegativitāte (pēc Polinga) | Iespējamās oksidēšanas pakāpes |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Fluors | F2 |  |
 |
143 | 149 | 4,0 | –1 |
| Hlors | Cl2 |  |
 |
199 | 198 | 3,0 | –1; +1; +3; +5; +7 |
| Broms | Br2 |  |
 |
228 | 227 | 2,8 | –1; +1; +3; +5; +7 |
| Jods | I2 |  |
 |
266 | 272 | 2,5 | –1; +1; +3; +5; +7 |
| Astats | At2 | 2,2 | –1; +1; +3; +5; +7 |
Palielinoties elementa atomskaitlim, samazinās tā reaģētspēja un pieaug tā viršanas temperatūra.
Reakcijas ar ūdeni[izmainīt šo sadaļu]
Fluors aktīvi reaģē ar ūdeni, veidojot skābekli (O2) un ūdeņraža fluorīdu (HF):[1]
- 2 F2(g) + 2 H2O(l) → O2(g) + 4 HF(šķ)
Hlora aptuvenā šķīdība kilogramā ūdens istabas temperatūrā (21 °C) ir 7.1 g.[2] Izšķīdināts hlors reaģē ar ūdeni, veidojot hlorūdeņražskābi (HCl) un hipohlorskābi, ko izmanto kā dezinfekcijas līdzekli vai balinātāju:
- Cl2(g) + H2O(l) → HCl(šķ) + HClO(šķ)
Broma šķīdība 100 gramos ūdens ir 3,41 grams[3], taču reaģē samērā lēni, veidojot bromūdeņražskābi (HBr) un hipobromskābi (HBrO):
- Br2(g) + H2O(l) → HBr(šķ) + HBrO(šķ)
Joda šķīdība ūdenī ir ļoti maza (0,03 g/100 gramos ūdens 20° temperatūrā) un tas ar to tieši nereaģē.[4]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ VIIA apakšgrupas elementu oksidētspēja (angliski). Chemguide.co.uk. Iegūts 2011-12-29.
- ↑ Hlora šķīdība ūdenī (angliski). Resistoflex.com. Iegūts 2011-12-29.
- ↑ Broma ķīmiskās īpašības (angliski). bromaid.org
- ↑ Iodine MSDS (angliski). Hazard.com (1998-04-21). Iegūts 2011-12-29.
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Fl | Uup | Lv | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
