Halvilerzē

Vikipēdijas lapa
Halvilerzē
Koordinātas 47°17′N 8°12′E / 47.283°N 8.200°E / 47.283; 8.200Koordinātas: 47°17′N 8°12′E / 47.283°N 8.200°E / 47.283; 8.200
Platība 10,3 km2
Lielākais garums 8,4 km
Vidējais dziļums 28 m
Lielākais dziļums 48 m
Tilpums 0,285 km3
Augstums v.j.l. 449 m
Izteka Ābaha
Sateces baseins 128 km2
Baseina valstis Karogs: Šveice Šveice
Halvilerzē (Šveice)
Halvilerzē
Halvilerzē
Halvilerzē Vikikrātuvē

Halvilerzē (vācu: Hallwilersee) ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Ārgavas kantonā (dienvidu daļa atrodas arī Lucernas kantonā). Ūdens apmaiņas periods — 3,9 gadi. Aukstās ziemās var aizsalt.

Halvilas ezera pārskata karte

Populāra atpūtas vieta, ezera apkaimes ciematos ir daudz restorānu, ezera krastā — pludmales. Iemīļota atpūta ir pastaiga ap ezeru, kas ilgst ap 4,5 stundām. Aptuveni 1 km ziemeļos no ezera Ābahā ir sala, uz kuras atrodas fon Halvilu pils. Vasarās ezerā kursē kuģītis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki ezera krastā dzīvojuši jau mezolītā. Ezera ziemeļu galā atradās romiešu apmetne. Ap 1300. gadu ezeru dēvēja vairākos vārdos: Halwiler se, lacus de Seingen, Escherse. Taču vairāk iegājās fogtu Halvilu vārds, kuri viduslaikos pārvaldīja ezeru. Tikai 1859. gadā ezers kļuva publisks. 1883. gadā ezera rietumu krastā sāka darboties dzelzceļš. Pirmie kuģi ezerā sāka kursēt 1888. gadā.

Vides problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezera apkaimē notiek intensīva lauksaimniecība un rezultātā ezerā nokļūst lauksaimniecības mēslojums. Rezultātā 1980. gadu sākumā ezers bija praktiski miris, fosfātu piesārņojums veidoja biezus aļģu paklājus. Mirušās aļģes nogrima ezera gultnē, un to pūšanas process atņēma ezera ūdenim skābekli. 1985. gadā ezerā tika uzsākta mākslīgā aerācija — ezera gultnē tika pūsts saspiests gaiss, tādējādi veicinot ūdens apriti. Vienlaikus tika samazināts ezera piesārņojums. Pašlaik (2006) fosfora līmenis ezerā krities no 250 mg/l līdz 50 mg/l, kas joprojām ir samērā augsts piesārņojuma līmenis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]