Hanzas savienība

Vikipēdijas raksts

(Pāradresēts no Hanza)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Labs raksts
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241).
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241).

Hanzas savienība, arī Hanza (latīņu: Hansa Teutonica, vācu: Deutsche Hanse vai dudesche Hanse) bija viduslaku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā. Astoņas tā laika Latvijas pilsētas piederēja Hanzas savienībai, bet Rīga bija viena no galvenajām Hanzas pilsētām.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Nosaukuma izcelsme

Vārdam Hansa viduslaiku augšvācu valodā bija vairākas nozīmes, kas tulkojamas kā "karadraudze", "grupa", "svīta", "bars" un ar to apzīmēja apbruņotu ceļojošo tirgotāju draudzes. Tikai no 14. gadsimta vidus veidojās pilsētu savienība ar regulārām sanāksmēm, ko sauca par "Hanzas dienām" (Hansetagen).

[izmainīt šo sadaļu] Pirmssākumi

Vairāk kā 100 gadus pirms Hanzas savienības rašanās Baltijas jūras tirdzniecības vadošā osta bija Visbija Gotlandes salā. Galvenās preces bija vasks, sveķi, dzintars, kažokādas, metāli, sāls, vadmala, vīns un alus, kas tika pārvadātas gar piekrasti un pa ūdensceļiem ("ceļš no varjagiem uz grieķiem"), kas tika lietoti jau no vikingu laikiem. Visbijas tirgotājiem bija savas apmetnes Novgorodā un Smoļenskā, un krievu ciltis viņus turpināja saukt par varjagiem, somu ciltis par rūsiem, bet baltu ciltis par vāciešiem. Situācija krasi mainījās pēc tam, kad sakšu tirgotāji iekarotajās vendu zemēs 1143. gadā nodibināja Lībekas pilsētu. No šejienes viņi uzsāka dzīvu tirdzniecību ar gotlandiešiem un lielā skaitā apmetās Visbijas pilsētā. Livonijas iedzīvotāju kristīšana 1184. gadā tika sākta pa jau ilgi pirms tam vāciešu izmantotajiem Daugavas un Gaujas ūdensceļiem, un pirmie kristiešu priesteri Meinhards (Ikšķilē un Salaspilī) un Teoderihs (Turaidā), kā arī pēc viņiem pils mūrnieki (dzirkaļi), šeit ieradās ar tirgotāju kuģiem no Gotlandes.

[izmainīt šo sadaļu] Livonijas Indriķa hronikas citāti par Gotlandes tirgotājiem Livonijā

"Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi, apmeklēt Līvzemi. ... Tad nu nākamajā vasarā no Gotlandes tika atvesti dzirkaļi. Pa tam līvi vēlreiz apliecināja savu ciešo vēlēšanos pieņemt ticību. Pirms iesāka celt Ikšķiles pili daļa tautas tika kristīta un visi pārējie apsolīja - tiesa, melīgi -, ka kristīšoties pēc pils pabeigšanas. Tā nu virs pamatiem pacēlās mūri... Kad minētais bīskaps redzēja, cik stūrgalvīgi ir līvi un ka viņa pūliņi bijuši veltīgi, viņš sapulcēja garīdzniekus un brāļus un, gribēdams atgriezties mājās, devās uz tirgotāju kuģiem, kas jau gatavojās uz Lieldienām braukt uz Gotlandi... Godprātīgais vīrs noticēja ikvienam vārdam un, paklausot tirgotāju padomam un reizē paļaudamies uz karaspēka ierašanos, atgriezās kopā ar līviem, jo daži vācieši un kādi dāņi un norvēģi, kā arī atsevišķu tautu piederīgie bija apsolījuši vajadzības gadījumā atvest karaspēku. Pēc tirgotāju aizbraukšanas salieši sveica pārradušos bīskapu ar Jūdas sveicienu un viņa garā, sacīdami: “Esi sveicināts, rabi!”, un vaicāja, cik Gotlandē maksājot sāls un vadmala. " (1).

[izmainīt šo sadaļu] Senie Hanzas tirdzniecības ceļi Latvijā

  • Ventas ūdensceļš Kurzemē sākās pie Ventspils un bija pieejams jūras kuģiem līdz pat Ventas rumbai pie Kuldīgas, kas bija svarīgs sauszemes ceļu krustpunkts. Ceļa pagarināšanai tika mēģināts izveidot kanālu ap rumbu, bet projekts netika pabeigts. Ceļa apsargāšanai un pārraudzībai tika uzcelti Kuldīgas (1242), Ventspils (1290) un Piltenes (1309) cietokšņi.

[izmainīt šo sadaļu] Hanzas krāsas un simboli

Mūsdienu Limbažu ģērbonis.
Mūsdienu Limbažu ģērbonis.
Mūsdienu Hamburgas ģērbonis.
Mūsdienu Hamburgas ģērbonis.

Hanzas savienības karoga krāsas bija balta un sarkana, kas vēl tagad atrodamas seno Hanzas pilsētu ģērboņos. Cits bieži izmantots simbols bija pilsētas nocietinājumu vārti.


Livonijas un Skandināvijas pilsētu loks :


[izmainīt šo sadaļu] Vendu loka pilsētas

Hanzas savienības pilsētu grupējumi (ap 1400.gadu).
Hanzas savienības pilsētu grupējumi (ap 1400.gadu).

[izmainīt šo sadaļu] Sakšu loka pilsētas

[izmainīt šo sadaļu] Poļu un prūšu loka pilsētas

[izmainīt šo sadaļu] Reinzemes un Vestfālenes pilsētu loks

Hamburgas kara kuģis (Kogge) "Raibā govs".
Hamburgas kara kuģis (Kogge) "Raibā govs".

[izmainīt šo sadaļu] Holandes pilsētu loks

[izmainīt šo sadaļu] Vēstures hronoloģija

Galvenie Ziemeļeiropas pārjūras tirdzniecības ceļi 13.-15. gs.
Galvenie Ziemeļeiropas pārjūras tirdzniecības ceļi 13.-15. gs.
  • 1241. gadā tika noslēgts Hamburgas un Lībekas līgums par tirgošanos Ziemeļu un Baltijas jūrā, kas tradicionāli tiek uzskatīts par Hanzas pilsētu savienības sākumu.
  • 1282. gadā Lībeka noslēdza līgumu ar Vismāru, Rostoku un citām "vendu pilsētām". Hamburga noslēdza līgumu ar Ķelni, Minsteri, Dortmundi, Zostu un citām Lejassaksijas, Vestfāles un Reinzemes pilsētām. Līgumam pievienojās Visbija, Rīga un citas Gotlandes un Livonijas pilsētas.
  • 1367. gadā tika noslēgta Ķelnes konfederācija, piešķirot Hanzas savienībai noteiktu organizāciju.
  • 1370. gadā tika noslēgts Štrālzundes miers, ar kuru Hanzas savienība ieguva monopoltiesības Baltijas jūras tirdzniecībā.
  • 15. gadsimta beigās sākas organizācijas noriets sakarā ar Novgorodas kantora slēgšanu pēc tam, kad Novgorodu iekaroja Maskavas lielkņaza Ivana III karaspēks un jauno tirdzniecības ceļu atklāšanas uz Indiju un Ameriku.
  • 1612. gadā Hanzas savienībā bija vairs tikai 14 pilsētas.
  • Pēdējā Hanzas pilsētu sūtņu sanāksme 1669. gadā beidzās bez rezolūcijas.

[izmainīt šo sadaļu] Hanzas Livonijas pilsētu sanāksmes

  • 1347. gadā bija pirmā Hanzas pilsētu sanāksme, kurā piedalījās Livonijas pilsētu sūtņi.
  • 1350. gadā notika pirmā zināmā atsevišķā Livonijas Hanzas pilsētu sanāksme, pēc tam šādas sanāksmes notika katru gadu Valkā, Valmierā, Vīlāndē un Pērnavā.
  • 1361. gadā Hanzas vendu un Prūsijas pilsētas pieprasīja no Livonijas pilsētām 6 kuģus ar 600 apbruņotiem vīriem karam pret Dāniju. Livoņi piekrita vienīgi atbalstīt karu ar 2000 mārkām tīra sudraba.
  • 1368. gadā 24. jūnija sanāksmē Rīgas rātes sūtņi ratificēja Hanzas vienošanos par kara pieteikšanu Dānijai. Livonijas pilsētas ir nomaksājušas šādu kara nodokli: Rīga 261, Rēvele 221, Pērnava 90 un Limbaži 9 mārkas.
  • 1369. gada Livonijas pilsētu sūtņu sanākmē rakstīts, ka ir iekasēti šādi kara nodokļi: Rīga 304,5 mārkas un Rīgai padotās pilsētas: Koknese 7,5 - Limbaži 8 - Valmiera 36 - Cēsis 72 mārkas.
  • 1412. gadā Livonijas Hanzas pilsētas saņēma no Anglijas karaļa Indriķa IV 1600 nobļu lielu atlīdzību par livoņu rekvizēšanu 1404. gadā.
  • 1434. gadā Valmieras sanāksmē Livonijas pilsētu sūtņi deklarēja, ka angļi Livonijā nedrīkst tirgoties, bet drīkst ar saviem kuģiem pārvadāt preces.
  • 1437. gada Pērnavas sanāksmē nolemts, ka holandiešiem Livonijas ostas pilsētās atļauts tirgoties tikai ar Livonijas Hanzas pilsētām, bet ne ar krieviem, citiem ārzemniekiem un zemniekiem.
  • 1450. gada sanāksmē nolemts, ka Livonijas pilsētās aizliegts tirgoties ar Francijas, Valonijas, Lombardijas, Anglijas, Skotijas, Spānijas un Flandrijas tirgotājiem.
  • 1469. gada Livonijas pilsētu sanāksmē tika apstiprināts jau pirms 1460. gada Rīgas rātes izdotais aizliegums tirdzniecībai "viesim ar viesi", t.i. arī citu Hanzas pilsētu tirgotājiem ar Rīgā iebraukušajiem tirgotājiem, pret ko asi protestēja Lībeka.


[izmainīt šo sadaļu] Hanzas savienības norieta iemesli

  • Ziemeļeiropā arvien stiprākas kļuva nacionālās valstis (Anglija, Holande, Dānija, Zviedrija, Krievija, Polija-Lietuva), kas veidoja savas tirdzniecības flotes.
  • 16. gs. Anglijas karaliene Elizabete I slēdz Hanzas tirgotāju kvartālu (Steel Yard) Londonā, bet Maskavijas lielkņazs Ivans III padzen Hanzas tirgotājus no Novgorodas Pētera sētas.
  • Teritoriālās izmaiņas lielo karu rezultātā noveda pie pārrobežu tidzniecības samazināšanās (Danciga, Toruņa, Kuldīga, Ventspils nokļūst Polijas-Lietuvas pārvaldībā, bet Vismāra, Štrālzunde, Greivsvalde, Rīga, Cēsis, Valmiera, Koknese, Limbaži, Pērnava, Tērbata, Tallina nokļūst Zviedrijas pakļautībā).
  • Holande kļūst par neatkarīgu jūras lielvalsti, Flandrija un Brabante nokļūst Spānijas pakļautībā.
  • Vācu valstīs saasinās reliģiskās pretrunas, kas beidzas ar Trīsdesmitgadu karu (1618-1648), kas sagrauj iepriekšējās ekonomiskās un sociālās tradīcijas.
  • Pārjūru tirdzniecības smaguma centrs pārvietojas uz Atlantijas okeānu (The East Indies Company).

Kā pēdējās Hanzas savienības tradīciju glabātājas 17. - 20. gadsimtā paliek brīvās Hanzas pilsētas ("Freie Hansestädte") Ziemeļvācijā (Brēmene, Hamburga, Lībeka).

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

  • Jörgen Bracker (Hrsg.): Die Hanse — Lebenswirklichkeit und Mythos, 2 Bde., Hamburg 1989. In: Katalog der Ausstellung des Museums für Hamburgische Geschichte in Hamburg 24. August - 24. November 1989. Textteil in 4. Auflage, Schmidt-Römhild, Lübeck 2006.
  • Philippe Dollinger: Die Hanse. 5. Auflage, Stuttgart 1998, ISBN 3-520-37105-7.
  • Rolf Hammel-Kiesow: Hanse. 3. Auflage, München 2004, ISBN 3-406-44731-7.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Hanzas_savien%C4%ABba"