Haralds I Zilzobis
| Haralds Zilzobis | |
| Haraldr blátǫnn Gormsson Harald Blåtand Gormsen |
|
 Haralda kristīšana (Tamdrupas baznīca) |
|
|
|
|
| Amatā apm. 958. gads — 985. vai 986. gadā |
|
| Priekštecis | Gorms Vecais |
|---|---|
| Pēctecis | Svens I Dakšbārda |
|
|
|
| Amatā ap 970. gadu — 985. vai 986. gadā reāli valdīja Hākons II |
|
| Priekštecis | Haralds II Pelēkādis |
| Pēctecis | Svens I Dakšbārda |
|
|
|
| Dzimšanas dati | ap 935. gadu Dānija |
| Miršanas dati | 985. vai 986. gadā Jomsborga (mūsdienās visdrīzāk Volina,  Polija) |
| Apglabāts | Roskildes katedrāle Dānija |
| Tēvs | Gorms Vecais |
| Māte | Tira |
| Dzīvesbiedrs (e) | 1. Zviedrijas Girida 2. Obodrītu Tove |
| Bērni | vairāki no Giridas, to skaitā Svens I Dakšbārda |
Haralds "Zilzobis" Gormsons (sennorvēģu: Haraldr blátǫnn Gormsson, dāņu: Harald Blåtand Gormsenn; dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958. gada un Norvēģijas karalis no apmēram 970. gada. Kristījās un apvienoja valsti. Pēc dažiem avotiem Haraldu Zilzobi gāza dēls Svens Dakšbārda.
Haralds Zilzobis bija Dānijas karaļa Gorma Vecā un Tiras dēls. Saviem vecākiem par godu Haralds Zilzobis uzcēla Jellingas rūnakmeņus. Īsti nav skaidrs, kā Haralds kristījies, jo avotos (Korvejas Vidukinda un Brēmenes Ādama rakstos un Heimskringlā) ir pretrunīga informācija. Izbūvējis vismaz piecus t.s. apļveida nocietinājumus. Pats vai viņa dēli karoja Normandijā, Norvēģijā un Sembā. Pirmais Dānijas karalis, kurš noteica Roskildi par savu rezidenci. Apglabāts Roskildes katedrālē, kuru pats nodibinājis.
Haralda vārdā ir nosaukts Bluetooth bezvadu datortīklu standarts un uz tā logo ir rūnas - Haralda iniciāļi.
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
