Haralds Ritenbergs

Vikipēdijas lapa
Haralds Ritenbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 11. maijā (91 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija[1]
Tautība latvietis
Nodarbošanās baletdejotājs, aktieris, pedagogs
Dzīvesbiedre
Bērni
  • Alla Priede
  • Dīns Ritenbergs
  • Erlends Ritenbergs

Haralds Ritenbergs (dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā)[2] ir latviešu baletdejotājs, aktieris, pedagogs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1932. gadā Rīgā fabrikas strādnieka un šuvējas ģimenē. Mācījās Rīgas Ausekļa 46. pamatskolā (1941-1945), Rīgas pilsētas 22. pamatskolā (1945-1948), Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (1948-1952).[3] No 1950. līdz 1977. gadam viņš bija Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā teātra baleta solists.[2] 1978. gadā H. Ritenbergs uzsāka darbu Rīgas Hereogrāfijas vidusskolā,[2] ir tās vadītājs.[4] Attēlojis Romeo Sergeja Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta", dejojis Pētera Čaikovska baletā "Gulbju ezers", baletā "Pērs Gints". Par Ako lomu "Rigonda" 1959. gadā saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju.[2] Tāpat H. Ritenbergs tēlojis vairākās kinofilmās, tai skaitā "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās", "Šķēps un roze" un "Nauris".[5]

Kopš 1953. gada viņš ir Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs, kopš 1961. gada — Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs.[1] 1958. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1965. gadā kļuva par Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieku.[2] 1999. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]

Attiecībās ar balerīnu Annu Priedi piedzimusi meita Alla Priede (1954)[6], kas arī pati vēlāk kļuva par baletdejotāju[7]. Laulībā ar Birutu Ritenbergu 2 dēli — dvīņi Erlends un Dīns Ritenbergi (1969) — Latvijas Nacionālās operas baleta solisti.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «LRSP Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». Makslinieki.lv. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 1001. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  3. Haralds Ritenbergs: Ogļrača darbs baleta čībiņās neatkariga.nra.lv 25.04.2021.
  4. «Harijam Ritenbergam 75». Apollo.lv. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.[novecojusi saite]
  5. «Haralds Ritenbergs». Nfc.lv. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.[novecojusi saite]
  6. Andrejs Šavrejs. «Легенда по имени Анна», 2017. gada 31. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. Februāris. Skatīts: 2018. gada 19. februāris.
  7. «Latvijas Radošo savienību padome». Skatīts: 2018. gada 19. februāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]