Hasīdisms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hasīdisma piekritēju tērpi mūsdienās

Hasīdisms (ivritā: חסידות Hasīd - "laipnums") ir ortodoksālā jūdaisma virziens. Tas radies 18. gs. Polijā, pamatlicējs ir Bālšemtovs (ap 1700-1760). Hasīdisms māca piekopt lūgšanas, cenšanos būt dievbijīgam un "ar prieku kalpot Tam Kungam". Daudzu tā ideju pamatā ir kabala.

Pārvarēdams spēcīgu opozīciju, 18. un 19. gadsimtā hasīdisms izplatījās visā Austrumeiropā. Kustības priekšgalā atradās harismatiski vadoņi cadiki.

Lielu nozīmi grupējums piešķīra ekstātiskajai reliģijas iezīmei, noraidot intelektuālo aspektu, ko piekopa talmūdiskās kadēmijas jeb rabīnu skolas. Hasīdisma piekritēji arī tagad valkā melnus uzvalkus un cepures ar platām malām, konservatīvi saglabājot 19. gs. eiropiešu ģerbšanās stilu. Pretestība modernajām tendencēm novedusi opozīcijā cionismam, lai gan daudzi hasīdi ir aktīvi Izraēlas atbalstītāji.