Heinrihs Šēls

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Heinrihs Šēls
Heinrihs Šēls.jpg
Dzimis 1829. gada 17. maijā
Hamburga
Miris 1909. gada 13. aprīlī (79 gadu vecumā)
Rīga
Tautība Vācietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens eklektisms, jūgendstils
Slavenākie darbi Reimersas acu klīnikas ēka

Heinrihs Kārlis Šēls (vācu: Heinrich Karl Scheel, 1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta beigu Rīgas arhitektiem, būvfirmas „Šēls un Šefels” līdzīpašnieks. Pēc Heinriha Šēla projektiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgā uzcelti vairāk nekā 40 nami – rūpnīcas, baznīcas, biroju un veikalu ēkas, īres nami un savrupmājas.

Visi darbi izceļas ar augstu detaļu kultūru, pamatīgumu, krietnu izpildījumu un mākslinieciskumu.[1]


Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heinrihs Šēls ir dzimis 1829. gada 17. maijā Hamburgā, no 1947. līdz 1851. gadam viņš studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, pēc kuras beigšanas viņš beigšanas kļuva par arhitektūras profesora Ludviga Bonšteta palīgu.

1853. gadā Šēls vadīja Lielās ģildes ēkas (arhitekts K. Beine) jaunbūvi, no 1860. līdz 1862. gadam kopā ar F. Hesu arhitekta L. Bonšteta projektētā Rīgas Pirmā (vācu) teātra (tagad Nacionālās operas) būvdarbus. Arhitekta H. Šēla pirmais patstāvīgais projekts bija ārsta Bērensa nams Basteja bulvērī 16 (1860) eklektisma stilā.

1862. gadā H. Šēls kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi. Šajā laikā pēc viņa projektiem cēla Reimersas acu klīniku tagadējā Raiņa bulvārī 7 (1863), dzīvojamo ēku Basteja bulvārī 14 (1865), savu savrupmāju K. Valdemāra ielā 11a (1873) un daudzus īres namus. 19. gs. 80. gados arhitekta daiļrade vairāk saistījās ar visdažādākajām sabiedriskajām ēkām. Pēc viņa projektiem pārbūvēja Rīgas dzelzceļa staciju (1884 – 1885) un Svētā Mārtiņa baznīcu (1887, celta 1851. gadā pēc J. D. Felsko projekta), uzcēla vācu baptistu baznīcu Vīlandes ielā 9 un Biržas bankas namu Pils ielā 23 (1887), vairākas ēkas toreizējā vājprātīgo iestādē Duntes ielā 12/22 (1888) u.c. būves. 19. gs. beigās H. Šēls cēla dzīvojamās ēkas Rīgā un Ventspilī, Biržu un Ķemeru luterāņu baznīcas, pareizticīgo baznīcas Igaunijas dienviddaļā, restaurēja vairākas telpas Jelgavas pilī. 1899. gadā pēc viņa projekta celtas Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „Union” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214.

1899. gadā viņš Iekšlietu ministrijas celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā ieguva būvtiesības un kļuva par arhitektu-tehniķi bez oficiālas akadēmiskās izglītības. Viņa būvfirma „Šēls un Šefels” bija starp jūgendstila pionieriem Rīgā.

Miris 1909. gada 13. aprīlī, apglabāts Rīgas Lielajos kapos.

Pazīstamākie projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heinriha Šēla projektētie Krievijas Elektrotehniskās sabiedrības "Unions" korpusi (1899).

Lielākā daļa no H. Šēla projektiem bija klasiskās renesanses stilā, izņemot neogotisko namu Raiņa bulvārī 13 un bizantiešu arhitektūras stilā ieturēto bijušo Pareizticīgo semināra ēku Kronvalda bulvārī 9. Vēlā eklektisma stilā ar krāšņi apdarinātām fasādēm un bagātu apjomu plastiku celta „Union” pārvaldes ēka Brīvības gatvē 214.

Eklektika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ārsta Bērensa nams Basteja bulvārī 16 (1860),
  • Reimersa atraitnes acu dziednīca Raiņa bulvārī 7 (1863),
  • dzīvojamā ēka Basteja bulvārī 14 (1865),
  • dzīvojamā ēka Raiņa bulvārī 13 (1867), tagad ēkā atrodas Vācijas vēstniecība,
  • savrupmāja K. Valdemāra ielā 11a (1873), tagad ēkā atrodas Kultūras ministrija,
  • īres nams Valdemāra ielā 15 (1873),
  • īres nams Antonijas ielā 1 (1875), tagad Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
  • savrupmāja J. Alunāna ielā 5 (1876), tagad ēkā atrodas Apvienotās karalistes vēstniecība,
  • pareizticīgo semināra ēka Kronvalda bulvārī 9 (1877, tagad – RSU Anatomikums),
  • savrupmāja J. Alunāna ielā 7 (1883), tagad ēkā atrodas Zviedrijas vēstniecība,
  • Vācu baptistu baznīca Vīlandes ielā 9 (1887),
  • Biržas bankas namu Pils ielā 23 (1887),
  • dzīvojamās ēkas Avotu ielā 71 (1887), Elizabetes ielā 17 (1898), 31 (1897) un 31a (1896),
  • dzīvojamās ēkas Stabu ielā 51 un Alberta ielā 3/5 (1900), Krāslavas ielā 24, Matīsa ielā 57 un Brīvības ielā 106 (1901),
  • Ķemeru luterāņu baznīca (1897)
  • Krievu-Baltijas akumulatoru fabrikas ēka Brīvības gatvē 197 (1899),
  • Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „Union” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214 (1899), vēlāk - VEF galvenās ēkas,
Dekoratīvais jūgendstils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • īres nami K. Valdemāra ielā 23 (1901) kopā ar A. Gīzeki, Tirgoņu ielā 4 (1900) kopā ar arhitektu Hānu, Šķūņu ielā 12/14 (1902).
  • dzīvojamās ēkas Tērbatas ielā 86 (1900), Alberta ielā 1 (1901), Ģertrūdes ielā 10/12, Smilšu ielā 8 (abas – 1902) un
  • dzīvojamā ēka Teātra ielā 9 (1903) virs kuras paceļas tēlnieka A. Folca veidotā atlantu grupa ar zemeslodi plecos,
  • īres nams Nometņu ielā 45 (?).

Šēla projektēto ēku attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrnieku nams.jpg

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940, Jumava, 2002

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]