Heinrihs Brīnings
| Heinrihs Brīnings | |
| Heinrich Brüning | |
 |
|
|
Reihskanclers
|
|
| Amatā 1930. gada 30. martā — 1932. gada 30. maijā |
|
| Priekštecis | Hermanis Millers |
|---|---|
| Pēctecis | Francis fon Pāpens |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1885. gada 26. novembrī Minstere, Vācijas impērija, (mūsdienās  Vācija |
| Miršanas dati | 1970. gada 30. martā Norviča, Vermonta,  ASV |
| Politiskā partija | Centra partija |
| Dzīvesbiedrs (e) | nav |
| Profesija | ekonomists, sabiedrisks darbinieks |
| Reliģija | katolisms |
Heinrihs Brīnings (vācu - Heinrich Brüning (palīdzība·info); dzimis 1885. gada 26. novembrī, miris 1970. gada 30. martā) bija Veimāras republikas laika Vācijas reihskanclers no 1930. gada 30. martam līdz 1932. gada 30. maijam. No 1931. gada 9. oktobra līdz 1932. gada 30. maijam pildīja arī ārlietu ministra pienākumus.
Dzimis Minsterē. Studējis filozofiju, vēsturi, vācu literatūru un politoloģiju Strasbūrā, Londona un Bonnā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā kā leitnants, apbalvots ar Dzelzs Krustu. Pēc Novembra revolūcijas pievērsās sabiedriskajam darbam, darbojoties demobilizēto karavīru palīdzibas organizācijā. Vēlāk iestajas Prūsijas sociālajā dienestā. No 1920. līdz 1930. gadam - kristīgo arodbiedrību vadītājs. Iestājās katoliskajā Centra partijā un 1924. gadā no Breslavas tika ievēlēts Reihstāgā. 1929. gadā kļuva par Centra partijas frakcijas vadītāju.
1930. gada 29. marta tika iecelts par Vācijas reihskancleru. Brīninga valsts vadīsana iekrita Lielās depresijas laikā. Vairāk balstoties uz prezidenta Hindenburga dekrētiem (Veimāras republikas 48. pantu) nekā parlamentu, tika ieviesti taupības pasākumi. 1931. gada beigās, ar mērķi pretoties radikālo partiju nākšanai pie varas, Brīnings centās realizēt plānu par Vācijas pārveidošanu par monarhiju, tomēr tas izgāzās. 1932. gadā, pastiprinoties nacistu un komunistu ielu cīņām, tika aizliegtas abu radikālo partiju paramilitāras organizācijas - Sarkanā fronte un SA. Ārpolikā Briningam bija zināmi panākumi Vācijas kara reparāciju maksājumu režīma atvieglošanai. Pēc Hindenburga pārvēlēšanas 1932. gadā, Brīnings tika atcelts no amata.
Pēc Hitlera nākšanas pie varas Brīnings Reihstāgā iestājas pret Sevišķo pilnvaru likuma (Ermächtigungsgesetz) pieņemšanu, tomēr, pakļaujoties frakcijas disciplīnai, balsoja par to. Kā Centra partijas vadītajs vēlāk bija spiests likvidēt partiju. No 1934. gada - emigrācijā (Nīderlandē, Lielbritānijā, ASV). 1947. gadā uz laiku atgriezās Vācijā, tomēr vēlāk devās atpakaļ uz ASV, kur mira.
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Brīninga biogrāfija (vāciski)
 |
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
