Heinrihs fon Ofenbergs
| Heinrihs fon Ofenbergs Heinrich von Offenberg | |
|---|---|
 Gotlība Švenkes gleznotais portrets (1818) | |
| Kurzemes guberņas galma virstiesas prezidents | |
|
Amatā 1818. gads — 1827. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1752. gada 21. janvārī Iļģi (?), Grobiņas draudzes novads, Kurzemes un Zemgales hercogiste .svg){kind=small} (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1827. gada 11. novembrī (75 gadu vecumā) Jelgava, Kurzemes guberņa |
| Dinastija | Ofenbergu dzimta |
Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1752. gada 21. janvārī Kurzemes hercogistes galma tiesas prezidenta Heinriha Kristiāna fon Ofenberga (1696-1781) un viņa sievas Frīderikes, dzimušas fon Dēnhofas, ģimenē.[1] 1772. gadā uzsāka studijas Kēnigsbergas Universitātē. 1776. gadā kļuva par Kurzemes hercoga Pētera Bīrona galma kambarjunkuru, bet 1784. gadā par galma maršalu. 1787.—1796. gadā bija Kurzemes hercogistes valsts padomnieks, tad Kurzemes guberņas kanclers (1807—1808).
1812. gada kara laikā Ofenbergu iecēla par Kurzemes gubernatora pienākumu izpildītāju, šo pienākumu viņš vēlreiz pildīja 1824. gadā. No 1818. līdz 1827. gadam bija Kurzemes guberņas galma virstiesas (Oberhofgericht) prezidents.
Miris 1827. gada 11. novembrī Jelgavā.
Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Heinrihs fon Ofenbergs bija aktīvs Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs, mākslas mīļotājs un kolekcionārs. 1820. gadā viņš uzdāvināja biedrībai savu arheoloģisko un etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, 1821. gadā kļuva par vienu no biedrības izdevumu redaktoriem. Viņš bija arī viens no Kurzemes brīvmūrnieku vadoņiem, Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis kopš 1778. gada, meistara vietnieks (1816-1822). Ložas pārstāvis un lielamatvīrs Sv.Pēterburgas Direktorālajā ložā „Astreja“ (1820-1821). Sv.Pēterburgas ložu „Zum flammenden Stern“ un „Amis reunis“ goda loceklis (1816). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss“ goda komandors 9. grādā ar ordeņa vārdu Equee a rupe incolami.
Albums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības bibliotekārs un gleznotājs Jūliuss Dērings (Döring) atkārtoti (1872, 1887) aprakstīja tolaik Kurzemes provinces muzeja jauniegūto albumu, novērtējot 78 vērtīgos H. fon Ofenbergam veltītos slavenu un mazāk zināmu vācu, itāļu, franču mākslinieku akvareļus, skices un zīmējumus, tostarp arī A. Kaufmanes, A. Grafa, D. Hodovecka, J. R. Fisli, V. Šadova darinātos.[2]
-
Heinriha Ofenberga zīmējumu albuma titullapa -
Zemgales karte. "Vissaldākā ir tēvzeme" (Dulce solum patria)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Baltische Historische Kommission (BHK), 2021
- ↑ Döring, J. Offenberg’s Album. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst a. d. J. 1872, Mitau, 1872, S. 34-36; derselbe auch Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst a. d. J. 1887. Mitau, 1888, S. 14-23.