Helēna Celmiņa
| ||||||||||||||||||||||
Helēna Celmiņa (dzimusi 1929. gada 11. aprīlī, mirusi 2017. gada 1. februārī) bija latviešu rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā. Pēc atbrīvošanas izraidīta no PSRS, pēc septiņpadsmit gadu trimdas atgriezusies Latvijā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi 1929. gadā Madonā konditora ģimenē. Pēc vecāku šķiršanās dzīvoja Kuldīgā, kur viņas māte strādāja Kuldīgas Vācu biedrībā par pārvaldnieci. Pēc 1940. gada Latvijas okupācijas pārcēlās uz Cēsīm, vēlāk uz Līvbērzi.[1] Vācu okupācijas laikā mācījās Liepājas Vācu meiteņu skolā (1941-1944), pēc kara beigām pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pašmācības ceļā apguva zviedru un angļu valodu, strādāja Latvijas Radio propagandas radioraidījumā "Dzintarkrasts", tulkoja ziņas zviedru valodā.
1962. gadā kādā sarunā ar franču žurnālistiem pastāstījusi tiem par cilvēktiesību pārkāpumiem PSRS. Tajā pašā gadā Helēna Celmiņa tika apcietināta par pretpadomju aģitāciju un notiesāta uz četriem gadiem spaidu darbos Mordvijā. Pirms izsūtīšanas trīs mēnešus pavadīja vieninieku kamerā cietumā un pēc tam vēl septiņus mēnešus kopējā kamerā.
1973. gadā salaulājās ar bijušo politieslodzīto Viktoru Kalniņu, kas 1962. gadā bija apcietināts par to, ka piedalījies nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija" veidošanā.[2]
1976. gadā Helēnu Celmiņu izraidīja no PSRS uz Austriju, pēc vīra sagaidīšanas viņi abi pārbrauca uz Ņujorku ASV. Viktors Kalniņš strādāja Ņujorkā radio "Brīvā Eiropa", Helēna Celmiņa ar referātiem apbraukāja lielākās ASV pilsētas, stāstot par stāvokli PSRS un situāciju okupētajā Latvijā. 1980. gadā izdeva grāmatu "Sievietes PSRS cietumos" (angļu: Women in Soviet Prisons; 1985).
1994. gadā kopā ar vīru atgriezās Latvijā, dzīvoja Zolitūdē un nodarbojās ar rakstniecību.[3]
2017. gada 1. februārī mirusi Rīgā smagas slimības rezultātā.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sievietes PSRS cietumos. Latviešu Nacionālais Fonds, 1980. — 207 lpp.
- Women in Soviet Prisons. Continuum International Publishing Group, 1985 — 238 p.
- Kā plika pa nātrām Arhivēts 2016. gada 15. janvārī, Wayback Machine vietnē. Preses nams, 1998. — 159 lpp.
- Tuvumā un tālumā. Treji devin̦i, 2004. — 244 lpp.
- Sirdsapziņas cietumnieks: savai zemei un tautai reiz runāja Viktors Kalniņš no Ņujorkas.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «dzivesstasts.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2014. gada 16. decembrī.
- ↑ Latvijas ļaudis[novecojusi saite]
- ↑ Fiktīvā laulība Ieva Upleja, Dans Titavs, Diena, 1998. gada 9. maijs
- ↑ Helēna Celmiņa. Rīga: IK ARTO-1, [2010]. — 245 lpp. ISBN 978-993-481-351-1
|