Hellēnisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laokons, 25. gadā p.m.e., Vatikāna muzejs

Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336. g. p.m.ē., Aleksandra Lielā valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. g. p.m.ē., kad Romas impērija pilnībā pakļāva grieķus. Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens. Tas radies no grieķu valodas vārda "hellenes" ar nozīmi grieķi. Hellēnisma perioda laikā Aleksandra Lielā karagājienu rezultātā notika izteikta grieķu kultūras izplatīšanās un nostiprināšanās ārpus Grieķijas. Par nozīmīgākajiem kultūras centriem kļuva pilsētas ārpus Grieķijas - Pergama, Roda, Antiohija, Aleksandrija.

Hellēnisma kultūra uzplauka ap 280. g. p.m.ē., kad īpaši attīstīta bija matemātika, filozofija, māksla, it īpaši Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā.

Pastāv strīdīgi uzskati, ka antīkās vēstures periods drīzāk beidzās 529. gadā, kad Justiniāns I slēdza hellēnistu filozofu skolas un akadēmijas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Par Justiniānu I un hellēnismu (angliski)