Helmno

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Helmno
Helmno vecpilsēta
Helmno vecpilsēta
Flag of Helmno
Karogs
Helmno
Ģerbonis
Helmno
Red pog.png
Helmno
Koordinātas: 53°21′57″N 18°25′22″E / 53.36583°N 18.42278°E / 53.36583; 18.42278Koordinātas: 53°21′57″N 18°25′22″E / 53.36583°N 18.42278°E / 53.36583; 18.42278
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis Helmno apriņķis
Pilsētas tiesības 1233
Platība
 - Kopējā 13,56 km²
Augstums vjl 75 m
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 20 388
 - blīvums 1 503,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.chelmno.pl/

Helmno (poļu: Chełmno), vēsturiski arī Kulma (vācu: Kulm) ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes. Kulmas zemes (ziemia chełmińska, Kulmerland) vēsturiskā galvaspilsēta. Pilsētā labi saglabājusies vecpilsēta ar aizsardzības mūriem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstos minēta 1065. gadā. Helmno vairākkārt uzbruka prūši. Lai pasargātos no prūšu uzbrukumiem, 1226. gadā Mazovijas kņazs Mazovijas Konrāds uzaicināja Vācu ordeņa brāļus uz Kulmas zemi un Helmno kļuva par vienu no krustnešu galvenajiem atbalsta punktiem cīņā pret prūšiem. 1233. gada 28. decembrī Hermanis Balke un Hermanis no Zalcas Helmno piešķīra pilsētas tiesības ar Magdeburgas tiesību pārveidotu formu. Šīs pilsētu tiesību veids jeb t. s. Kulmas tiesības bija paraugs vairāk kā 200 citu pilsētu (arī Varšavas, Kēnigsbergas un Klaipēdas) pilsētu tiesību likumam. Vēsturisks bīskapijas centrs. Pilsēta strauji attīstījās kā Hanzas savienības locekle.

Līdz 1466. gadam Helmno bija Vācu ordeņa valsts sastāvā, līdz Trīspadsmitgadu kara rezultātā iekļāvās Polijas valstī. XVI gadsimta pirmajā pusē Helmno bīskaps bija Tīdemans Gīze - Nikolaja Kopernika tuvs draugs, ar kura gādību Nirnbergā tika nodrukāts Kopernika galvenais darbs De revolutionibus orbium coelestium (Par debess sfēru griešanos). 1772. gadā, pēc Polijas Pirmās dalīšanas, Helmno iekļāvās Prūsijā. XVII gadsimta sākumā pilsētā jaunības dienas pavadīja vācu filozofs Makss Štirners. No 1807. līdz 1815. gadam tā bija Varšavas hercogistē. No 1816. līdz 1818. gadam vietējā karaskolā mācījās nākamais Prūsijas ministru prezidents Albrehts fon Rons. Pēc 1. pasaules kara, 1920. gadā iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Vēsturiski pilsētas iedzīvotāju sastāvs bijis jaukts (vācu / poļu), tomēr pēc 2. pasaules kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helmno (Kulmā) dzimuši: