Henrijs II Plantagenets

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Henrijs II
Henry II
Henry II of England.jpg
Anglijas karalis
Amatā
1154. gada 25. oktobris — 1189. gada 6. jūlijs
Priekštecis Stefans Bluā
Pēctecis Ričards I

Dzimšanas dati 1133. gada 25. martā
Valsts karogs: Francija Lemāņa, Francija
Miršanas dati 1189. gada 6. jūlijā
Valsts karogs: Francija Šinona, Francija
Dinastija Plantagenetu dinastija
Tēvs Žofruā V Plantagenets (Anžū grāfs)
Māte Eleonora (Akvitānijas hercogiene)
Dzīvesbiedrs(-e) konsorta Eleonora (Akvitānijas hercogiene)
Bērni dēls Viljams (1153—1156)
dēls Henrijs (1155—1183)
dēls Ričards (1157—1199)
dēls Žofruā (1158—1186)
meita Matilde (1156—1189)
meita Eleonora (1162—1214)
meita Džeina (1165—1199)
dēls Džons (1166—1216)
Henrija. Anglijas karaļa ģerbonis

Henrijs II Plantagenets (angļu: Henry II Plantagenet, the Curtmantle, dzimis 1133. gada 25. martā, miris 1189. gada 6. jūlijā), saukts Īsais apmetnis bija pirmais Anglijas karalis (1154—1189) no Plantagenetu dinastijas.

Henrija tituli:

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Henrija I no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks, princis Viljams gāja bojā kuģim nogrimstot vētrā. Uz karalistes troni pretendēja viņa meita, t.s. imperatrise Matilde (Empress Matilda), Sv. Romas impērijas imperatora Henriha V Salieša (Heinrich V Salier) atraitne, Anžū grāfa Žofruā V Plantageneta (Geoffroy V d'Anjou dit le Bel ou Plantagenêt) no Anžū dinastijas sieva, mazgadīgā Henrija māte. Taču par Anglijas karali ievēlēja Viljama Iekarotāja mazdēlu Stefanu d'Bluā.

Bērnību Henrijs pavadīja savas mātes valdījumos kontinentā, kamēr māte un tēvs vadīja karadarbību, cīņā ar Bluā dzimtu par Anglijas troni.

No 1149. gada imperatores Matildes piekritējus vadīja jau pieaugušais Henrijs, taču ne pārāk veiksmīgi: tika sakauts 1149. gada mēģinājumā ieņemt ar Skotijas karaļa atbalstu Jorku. Bija spiests bēgt uz atpakaļ uz Normandiju. Taču 1151. gadā pēc tēva nāves viņš mantoja Normandijas un Anžū troņus, kā rezultātā kļuva par lielākās daļas Francijas suverēnu. Izmantojis jaunās iespējas un savācis jaunu armiju, Henrijs 1153. gadā iebruka Anglijā. Vasarā viņam bija izdevies jau ieņemt lielāko daļu Rietumanglijas, savukārt karalis Stefans , novājināts līdzšinējās cīņās ar anarhistiskajiem baroniem, baidījās sastapties ar Plantageneta armiju atklātā kaujā. 25. decembrī viņš noslēdza ar Henriju t.s. Valingfordas mieru (Treaty of Wallingford), saskaņā ar kuru Henrijs Plantagenets tika iecelts par Stefana troņa mantinieku, savukārt Henrijs garantēja nepretendēt un neapdraudēt karaļa otrā dēla Gijoma d'Bluā (Guillaume de Blois) zemes Normandijā, Anglijā un Boloņā.

1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar vienošanos, Anglijas troni mantoja Henrijs Plantagenets, kurš aizsāka Plantagenetu dinastiju.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plantagenetu dzimtas valdījumi Henrija laikā
  • L. Diggelmann, 'Marriage as Tactical Response: Henry II and the Royal Wedding of 1160', English Historical Review, CXIX, (2004), pp. 954–64
  • R.J. Smith, 'Henry II's Heir: the Acta and Seal of Henry the Young King, 1170-83', English Historical Review, CXVI, (2001), pp. 297–326
  • O.H. Moore, The Young King Henry Plantagenet, 1155–83, in History, Literature, and Tradition (Columbus OH, 1925)
  • G. Duby, William Marshal: the Flower of Chivalry trans. R. Howard (London, 1986)
  • D. Crouch, William Marshal: Knighthood, War and Chivalry, 1147–1219 (2nd edn, London, 2002)
  • Richard Barber, The Devil's Crown: A History of Henry II and His Sons (Conshohocken, PA, 1996)
  • Robert Bartlett, England Under The Norman and Angevin Kings 1075-1225 (2000)
  • J. Boussard, Le government d'Henry II Plantagênêt (Paris, 1956)
  • John D. Hosler Henry II: A Medieval Soldier at War, 1147–1189 (History of Warfare; 44). Leiden: Brill Academic Publishers, 2007 (hardcover, ISBN 90-04-15724-7)
  • W.L. Warren, Henry II. London, 1973

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Stefans Bluā
Anglijas karalis
1154.-1189.
Pēctecis:
Ričards I