Henrijs I Izglītotais

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Henrijs I
Henry I of England - Illustration from Cassell's History of England - Century Edition - published circa 1902.jpg
Valda 03.08.1100.-01.12.1135.
Kronēšana 05.08.1100.
Sievas
  • 1100.—1118. konsorta Skotijas Matilde

(Skotijas karaļa meita)

(Loivenas hercoga meita)

Bērni
  • meita Matilde (1102.-1167.)
  • dēls Viljams (1103.-1120.)
Karaliskais nams Normandiešu dinastija
Tēvs Viljams I Iekarotājs
Māte Matilde

(Flandrijas hercoga meita)

Dzimis 1068.(?) gadā Selbijā, Jorkšīrā
Miris 01.12.1135. Sendenī Lion-la-Forē, Normandijā

Henrijs I Izglītotais (angļu: Henry I Baeuclerc, 1068.-1135.), Normandijas hercogs un pēdējais Anglijas karalis no Normandiešu dinastijas.

Henrija tituli:

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Henrija I ģerbonis

Viljama Iekarotāja un Flandrijas Matildes jaunākais dēls. Jau agrā bērnībā aizrāvies ar lasīšanu un mācīšanos, kā dēļ iesaukts par "izglītoto" (fr. Beauclerc).

Laulības 1100. gadā ar Skotijas Matildi (angl. Matilda of Scotland; 1080.-1118.), anglosakšu karaļu pēcnācēju, satuvināja normāņu un anglosakšu bruņniecību.

Henrija valdīšana vēsturē iegājusi ar karalistes vienotības atjaunošanu pēc uzvaras 1105. gadā pār vecāko brāli, Normandijas hercogu un Meinas grāfu Robertu Kurthosu (fr. Robert Courteheuse), kā arī ar virkni administratīvo un finanšu reformu (t.sk. "Šaha galda palātas" - Exchequer - izveidošana).

Pēc viņa nāves nebija likumīga troņmantnieka pa vīriešu līniju, un Anglijas karalistē sākās ilgs un postošs pilsoņu karš starp Henrija meitu imperatori Matildi un māsasdēlu Stefanu Bluā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cross, Arthur Lyon. A History of England and Greater Britain. Macmillan, 1917.
  • Hollister, C. Warren. Henry I. Yale University Press, 2001. (Yale Monarchs series) ISBN 0-300-09829-4
  • Thompson, Kathleen. "Affairs of State: the Illegitimate Children of Henry I." Journal of Medieval History 29 (2003): 129-51.
  • Мортон А.А История Англии. — М., 1950.
  • Памятники истории Англии / Пер. Д. М. Петрушевского. — М., 1936.
  • Пти-Дютайи, Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X—XIII веков. — СПб., 2001.
  • Штокмар В. В. История Англии в средние века. — СПб., 2001
  • Poole, A. L. From Domesday Book to Magna Carta 1087—1216. — Oxford, 1956, ISBN 978-0-19-821707-7

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Viljams II
Anglijas karalis
1100.-1135..
Pēctecis:
Stefans Bluā