Heptode

Vikipēdijas lapa

Heptode (grieķu: hepta - septiņi + (elektr)ods) - elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un pieciem tīkliņiem. Bieži par heptodi dēvē jebkuru septiņelektrodu radiolampu, taču īstenībā ir divi piectīkliņu lampu tipi - par heptodi pieņemts saukt divkāršās vadības lampu, kas paredzēta izmantošanai kopā ar atsevišķu heterodīnu (tādēļ tās mēdz ražot vienā balonā ar triodi kā kombinētās lampas). Otro tipu - lampas, kas var darboties kā pilnīgi neatkarīgs frekvences pārveidotājs - sauc par pentagrīdiem.

Heptode vienā balonā ar triodi (kombinētā lampa 6И1П)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heptožu parādīšanās cieši saistīta ar revolucionāru izgudrojumu radiouztveršanas tehnikā - superheterodīnu. Atšķirībā no tiešās pastiprināšanas radiouztvērējiem, superheterodīnos uztveramā radiofrekvence tiek pārveidota par pastāvīgu zemāku frekvenci - starpfrekvenci - ar speciāla papildus ģeneratora (heterodīna jeb oscilatora) palīdzību. Šādai frekvences pārveidošanai tika izmantotas jaucēju shēmas, kurās bija nepieciešamas divkāršās stūrēšanas lampas. Pārveidotājus varēja konstruēt ar diviem paņēmieniem - ar atsevišķu heterodīnu un jaucēju, kā arī ar tādām lampām, kas spēja vienlaicīgi veikt heterodīna un jaucēja funkcijas (sk. pentagrīdi). Atsevišķā heterodīna shēmās heterodīns tika būvēts ar triodi vai pentodi, bet jaucēja funkcijas varēja pildīt specializēta pentode vai arī heksode, bet vislabāk - heptode, jo tad vienlaicīgi varēja veikt automātisko pastiprinājuma regulēšanu. Heptodes plaši sāka izmantot jau 1930. gados.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heptode izjauktā veidā. Centrā redzams katods, ko aptver pieci spirālveida tīkliņi. Ārējais anods daļēji noņemts.

Heptodei ir pieci koncentriski spirāliski tīkliņi. "Klasiskās" heptodes pirmais un trešais tīkliņš (skaitot no katoda) tiek izmantoti kā stūrējošie tīkliņi, trešais un ceturtais - savienoti savā starpā un kalpo kā ekrāntīkliņi, bet piektais ir bremztīkliņš, kas parasti lampas balona iekšpusē savienots ar katodu.

Pentagrīda un heptodes apzīmējums shēmās
Heptode 6А2П

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heptode ar pagarinātu raksturlīkni 6A8 metāliskā korpusā

"Klasiskā" heptode, ko izmanto kā divkāršās vadības lampu, darbojas tāpat kā heksode, bet tai ir labāki raksturlielumi, jo dinatronefekts ir novērsts ar bremztīkliņa iebūvēšanu konstrukcijā. Heptodi var lietot arī frekvences pārveidošanai bez atsevišķa heterodīna, bet tās slēgums ir savādāks, nekā pentagrīdiem.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heptodes, tāpat kā pentagrīdus, plaši izmantoja superheterodīna uztvērējos līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem. Gandrīz katra lampu superheterodīna neatņemama sastāvdaļa bija viena septiņelektrodu lampa.