Herkuss Mants

Herkuss Mants;
Herkusam Mantam veltīts piemineklis Klaipēdā
Personīgā informācija
Dzimis	ap 1225. gadu;
Miris	1273. gadā ; Senā Pūsija (netālu no mūsdienu Gurovo Ilaveckes, Polijā
Tautība	senprūsis

Herkuss Mants (lietuviešu: Herkus Mantas, latīņu: Henricus Montemin, dzimis ap 1225. gadu,^[1] miris 1273. gadā) bija no 1260. līdz 1274. gadam notikušās Lielās prūšu sacelšanās vadonis cīņā pret vācu ordeni un Ziemeļu krusta karu krustnešiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prūsijas zemju hronikās (Chronicon terrae Prussiae) minēts, ka Herkuss ir cēlies no senprūšu apdzīvotās Notangas, kur vācu ordeņa bruņinieki viņu kā jaunu zēnu nolaupīja un aizveda uz Magdeburgu Vācijā, kur viņš pavadīja 10 gadus, kuru laikā studēja Berges klosterskolā. Pēc tam viņš atgriezās Prūsijā, kur, pateicoties savām zināšanām vācu kara taktikā, notangieši viņu izvēlējās par savu vadoni Lielās prūšu sacelšanās laikā. Jau 1261. gada janvārī prūši Herkusa Manta vadībā guva uzvaru Pokarves kaujā pret vācu ordeni. 1262. gadā Herkuss Mants tika smagi ievainots Kēnigsbergas aplenkuma laikā. Tomēr jau drīz atveseļojies un jau nākamajā gadā piedalījās prūšu un jātvingu karagājienā uz Helmno cietoksni. Atceļā uz Notangu Herkusa Manta vadītajai vienībai pie Lubavas uzbruka prāvi ordeņa spēki. Kaujā prūši guva spožu uzvaru, nogalinot ap 40 ordeņbrāļu, ieskaitot mestru un maršalu. Pēc šīm uzvarām prūši spēja atkarot no ordeņa daļu savas teritorijas un aptuveni 10 gadus Herkusa Mantes vārds vairs avotos netiek minēts.

1260. gadu beigās Vācu ordenis, pateicoties papildspēkiem no Rietumeiropas, pamazām spēja pārņemt iniciatīvu un atgūt zaudētās pozīcijas. Senprūšu nespēja ieņemt pilsētas un aplenkuma ierīču trūkums nozīmēja, ka sacelšanās apspiešana ir tikai laika jautājums. Ap 1272. gadu Herkuss Mants ar nelielu grupu sekotāju bija spiests atkāpties uz mežainajiem apvidiem Dienvidprūsijā. Tomēr jau 1273. gadā viņš tika notverts un pakārts. 1274. gadā Lielā prūšu sacelšanās bija pilnībā sakauta.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Herkusa Manta cīņa pret Vācu ordeni padarīja viņu par nacionālo varoni ne tikai Prūsijā bet arī vēlāk Lietuvā. It sevišķi Lietuvas PSR laikā, kad 1972. gadā uzņemta Lietuvas mākslas filma Herkuss Mants kļuva par vienu no populārākajām Lietuvas kinofilmām. Herkuss Mants tiek pieminēts arī mūsdienu Polijā, kur viņa vārdā ir nosaukta pamatskola. Latviešu folkmetāla grupas Skyforger 2015. gada albumā "Senprūsija" ir dziesma ar nosaukumu "Herkus Monte".^[2] Viņš ir minēts arī šī paša albuma dziesmā "Tagad vai nekad" kā viens no līderiem, kas cīnījās pret Teitoņu ordeni Lielās Prūsijas sacelšanās laikā.^[3]