Hermanis Ērharts

Vikipēdijas lapa
Hermanis Ērharts
Hermann Ehrhardt
Hermanis Ērharts 1916. gadā
Hermanis Ērharts 1916. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 27. novembrī
Hohberga, Bādenes lielhercogiste, Vācijas Impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1971. gada 27. septembrī (89 gadi)
Valsts karogs: Austrija Lihtenava pie Valdvērtelas, Austrija
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Korvetes kapteinis (Korvettenkapitän)
Dienesta laiks 1899.—1918.
Valsts Vācijas Impērija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Kapa pučs
Hermanis Ērharts. Foto uzņemts Kapa puča laikā 1920. gada martā.

Hermanis Ērharts (vācu: Hermann Ehrhardt; 1881. gada 29. novembris1971. gada 27. septembris) bija vācu virsnieks un nacionālists, brīvkorpusa Marinebrigade Ehrhardt komandieris no 1918. līdz 1920. gadam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Bādenā-Virtembergā mācītāja ģimenē. Jaunībā iestājies Vācijas Impērijas flotē. 1904. gadā H. Ērharts piedalījās dumpja apspiešanā Namībijā. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma dienēja uz mīnkuģa par kapteini-leitnantu. Kara laikā viņš piedalījās operācijās Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, tostarp kaujās Skageraka jūras šaurumā.

Pēc Kompjenas pamiera noslēgšanas 1918. gadā Ērhartam, kurš tobrīd bija korveten-kapteinis (vācu: korvettenkapitän), bija jānodod savs kuģis britiem, tomēr viņš nepakļāvās pavēlei un aizveda kuģi uz Vilhelmshāfeni. Lai arī Hermaņas Ērharta pakāpe sauszemes spēkos atbilda tikai majoram, tomēr pēc kara viņam izdevās saformēja Otro brīvprātīgo jūras brigādi, kas plašāk bija pazīstama kā Marinebrigade Ehrhardt. Tajā dienēja apmēram 6 000 cilvēku. Šī brigāde, kas bija brīvkorpuss, piedalījās vairāku komunistu un sociālistu nemieru apspiešanā dažādos Vācijas reģionos. Politisko uzskatu ziņā viņš tobrīd bija monarhists un Versaļas miera līguma oponents.

1920. gada martā brigāde piedalījās Kapa pučā. Pēc puča izgāšanās Ērharts bija spiests bēgt no Vācijas, tomēr drīz vien viņš atgriezās. Ērharta vadībā Bavārijā tika izveidota slepena teroristiska organizācija "Konsuls" un vēlāk slepenā Vikingu līga. Alus puča laikā Ērharts atteicās atbalstīt Ādolfu Hitleru un NSDAP. Vēlāk neveiksmīgi konkurēja ar Hitleru par vadošo lomu Veimāras Republikas nacionālistisko spēku vidē. Daudzi viņa līdzgaitnieki laika gaitā no viņa novērsās un pievienojās NSDAP.

Garo nažu nakts laikā bija paredzēts nogalināt Ērhartu, bet viņam izdevās aizbēgt uz Austriju. Pēc tam viņš aizgāja no politikas. 1948. gadā ieguva Austrijas pilsonību. Šajā valstī pavadīja atlikušo dzīvi līdz pat savai nāvei 1971. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]