Hermanis Samsons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hermanis Samsons
Hermannus Samsonius
Hermanis Samsons
Personīgā informācija
Dzimis 1579. gada 4. martā
Rīga
Miris 1643. gada 16. decembrī (64 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Rīga
Tautība vācbaltietis

Hermanis Samsons (latīņu: Hermannus Samsonius, dzimis 1579. gada 4. martā, miris 1643. gada 16. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hermanis Samsons dzimis 1579. gada 4. martā Rīgā, holandiešu kapteiņa Naemana Samsona ģimenē. 1599. gadā viņš sāka studēt Rostokas un Vitenbergas universitātēs. 1605. gadā kļuva par maģistru un mācītāju Vitenbergas baznīcā. Pēc tam viņš atgriezās Rīgā un 1608. gadā kļuva par Rīgas Domskolas inspektoru. Šajā laikā viņš bija luterāņu mācītājs bez draudzes. 1609. gada 24. jūnijā Samsons apprecēja Helēnu Hartmani, Rīgas tirgotāja Bruno Hartmaņa meitu. 1611. gadā Samsons kļuva par Doma baznīcas mācītāju, bet 1616. gadā par Pētera baznīcas virsmācītāju. Samsons bija pazīstams, kā labs Bībeles pazinējs (saukts Herculles biblicus) un ass Romas katoļu baznīcas, īpaši jezuītu pretinieks. 1619. gada 16. jūnijā viņam piedzima dēls, kuru arī nosauca par Hermani. Meita Elizabete dzima ap 1622. gadu. 1621. gadā pēc Rīgas ieņemšanas Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš, savukārt, 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu (1622–1643). 1631. gadā Rīgas rāte pēc viņa priekšlikuma uz Domskolas bāzes pilsētā dibināja Akadēmisko ģimnāziju, un Samsons kļuva par šīs ģimnāzijas rektoru un profesoru, un pasniedza studentiem teoloģiju. Bet 1633. gadā pēc Virskonsistorijas nodibināšanas kļuva par tās viceprezidentu. Hermaņa Samsona darbība bija pienācīgi novērtēta un 1640. gadā viņš tika iecelts muižnieku kārtā ar vārdu Samson von Himmelstierna. Hermanis Samsons miris Rīgā 1643. gada 16. decembrī.

Hermanis Samsons sagaida Gustavu II Ādolfu. Rīgas Doma vitrāža (fragments). 1885. gads.

Atspoguļojums kultūrā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minhenes Karaliskā stikla glezniecības darbnīca Rīgas Domam 1885. gadā pagatavoja vitrāžu "„Rīgas delegācija sveic Zviedrijas karali Gustavu II Ādolfu 1621.gada 25.septembrī”". Tajā attēlots Hermanis Samsons, kurš kopā ar delegāciju sagaida Gustavu II Ādolfu.

Hermanis Samsons ir viens no varoņiem Rutku Tēva vēsturiskajā romānā "Trīs vella kalpi", kā arī Rīgas kinostudijas 1970. gada filmā "Vella kalpi" un 1972. gada filmā "Vella kalpi Vella dzirnavās". Filmās Samsona lomu spēlē Kārlis Sebris.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1611. — "Enchiridion articulorum fidei etc."
  • 1615. — "Anti Jesuita" (2 daļas)
  • 1617. — "Abfertigung und Ableinung der 102 Evangelischen Warheite, welche die Jesuiten ... zusammengeraspelt usw ".
  • 1625. — "Himmelische Schatzkammer" (sprediķi, 3 sējumi)
  • 1626. — "Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten"

u.c.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]