Hiolīti
| Hiolīti | |
|---|---|
 Haplophrentis sp. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Nodalījums | Bilaterāļi (Bilateria) |
| Apakšnodalījums | Pirmmutnieki (Protostomia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Hiolīti (Hyolitha) |
| Iedalījums | |
 Hiolīti Vikikrātuvē | |
Hiolīti (Hyolitha) ir izmirušu organismu grupa, kuru dažādās klasifikācijās vai nu tiek uzskatīta par gliemju klasi, vai arī par patstāvīgu dzīvnieku tipu. Tiek vilkta arī hiolītu radniecība ar sipunkuliem. Hiolītu pārakmeņojumi ir zināmi nogulumos no kembrija līdz permam. Kembrija nogulumos hiolīti tiek lietoti kā vadfosilijas.
Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hiolīti ir bilaterāli simetriski dzīvnieki ar konisku vai piramidālu kaļķa čaulu, garumā no 1 mm līdz 15 cm (vidēji 10—40 mm). Dažu pārstāvju čaulu virsmu klāj garenisks un šķērsenisks ornamentējums gredzenu un valnīšu veidā. Lielākai hiolītu daļai vēdera un muguras ornamentējumi ir atšķirīgi. Čaulas var būt taisnas vai arī izliektas; šķērsgriezumā apaļas, ovālas, trīsstūrainas, četrstūrainas vai ieapaļi piecstūrainas. To priekšējais gals ir platāks un nobeidzas ar atveri, kuru hiolīti varēja nosegt ar vāciņu (operkulumu). Čaulas sieniņas ir veidotas no kalcīta un ir vien- vai divslāņainas, prizmatiskas. Čaulai ir izšķiramas 3 daļas: embrionālā daļa, gaisa kameru dobums, un dzīvojamā kamera. Embrionālo daļu veido koniskas, cilindriskas vai sfēriskas formas embrionālā kamera. Gaisa kameru dobums sastāv no atsevišķām kamerām, kuras viena no otras ir nodalītas ar plakanām vai ieliektām starpsieniņām. Starpsieniņas ir vienlaidus bez jebkādām atveru pēdām. Dažiem hiolītiem starpsieniņas nav konstatētas, kaut arī čaulas tievajā galā ir novērojams paresninājums, kas nenosedz visu čaulas iekšējo dobumu. Dzīvojamā kamera, kurā dzīves laikā atradās pats hiolīta ķermenis, aizņem lielāko čaulas daļu. Čaulas iekšpusē, tās vidējā daļā, vēderpusē vai sānos ir izvietoti muskuļu nospiedumi — vieta, kur pie čaulas stiprinājās muskuļi — retraktori. Čaulas atveri noslēdzošais vāciņš var būt vienkāršs vai arī divdaļīgs, un to var veidot divas savā starpā zem leņķa izvietotas pusītes (limbi). Vienkāršais vāciņš ir plāksnītes vai zema konusa veidā. Uz vāciņa iekšējās malas ir redzami 1—4 vai vairāki valnīši, kuriem ir būtiska taksonomiska nozīme.
Dažas fosilijas ļauj rekonstruēt garu un tievu antenveida piedevu pāri, kas lokveidīgi iziet no čaulas atveres. Šo piedevu funkcijas tiek traktētas dažādi. Tie varētu pildīt savdabīgas stabilizācijas vai mantijas balsta funkcijas, vai arī roku balstīšanai, kas paredzētas barības savākšanai.
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatojoties uz hiolītu čaulu un vāciņu uzbūvi tika izdalītas divas apakšklases.
- tips: †Hiolīti (Hyolitha)
- apakšklase: †Orthothecimorpha
- kārta: †Circothecida
- kārta: †Orthothecida
- kārta: †Exilithecida
- apakšklase: †Hyolithomorpha
- kārta: †Hyolithida
- kārta: †Diplothecida
- kārta: †Globorilida
- kārta: †Pterygothecida
- kārta: †Ceratothecida
(†) — izmirušu organismu grupa.