Hipertensīvā sirds slimība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hipertensīvā sirds slimība (HSS) ir sirds atbildes reakcija uz sistēmisko hipertensiju.

Sistēmiskā hipertensīvā sirds slimība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hipertensijas gadījumā novēro sirds hipertrofiju. Sirds hipertrofija ir iemesls daudzām blakusparādībām — miokarda disfunkcijai, sirds dilatācijai, hroniskai sirds nepietiekamībai un pēkšņai nāvei. Klīniskos pētījumos ir konstatēts, ka neliels, bet ilgstošs asinsspiediena pieaugums virs normas izsauc kreisā kambara hipertrofiju. Hipertensija izraisa pārslodzi sirds kreisajā kambarī, kas ir iemesls sirds hipertrofijai - sabiezē kreisā kambara sieniņas un pieaug sirds svars un izmēri. Sirds sieniņa palielinātā biezuma dēļ zaudē elasticitāti un ir apgrūtināta kambara pildīšanās diastolas laikā.

Atkarībā no hipertensijas smaguma ilguma un izcelsmes mehānismiem, kā arī no pacientu terapijas var attīstīties:

Efektīva hipertensijas terapija var novērst šādas potenciālas pārmaiņas un mazināt sirds hipertrofiju.

Pulmonārā hipertensīvā sirds slimība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekundāri pulmonārai hipertensijai, kuras iemesli ir pārmaiņas plaušās vai krūškurvī, veidojas Cor pulmonale. Cor pulmonale ir patoloģija, kas ietver labā kambara hipertrofiju vai dilatāciju, vai arī abus minētos. Biežākie pulmonārās hipertensijas izraisītāji ir: hroniska obstruktīva plaušu slimība, pneimokonioze, bronhektāzes, pulmonārie arterīti u.c.

Cor pulmonale veidojas sekundāri pulmonārai hipertensijai, kas rada hronisku spiediena pārslodzi labajā sirds pusē, līdzīgi, kā sistēmiskā hipertensija izsauc pārmaiņas sirds kreisajā pusē. Pulmonārā hipertensija ir palielināts asinsspiediens plaušu artērijā. Primāra pulmonāra hipertensija ir ļoti reta, bet daudz biežāk veidojas sekundāri, pieaugot pretestībai mazā asinsrites loka asinsvados. Spiediena pārslodze palielina sirds labās puses darbu un izraisa hipertrofiju sirds muskulī. Akūta hipoksēmija, piemēram, pneimonija, pastiprina pulmonāro hipertensiju un līdztekus labā kambara dilatāciju.

Sākotnēji cor pulmonale klīniskās izpausmes parādās tikai slodzes testu laikā. Sirdsdarbība ir normāla miera laikā, bet, slodzei pieaugot, samazinās sirds izsviede un elektrokardiogrammā konstatējama labā ventrikula hipertrofija. Bieži parādās sāpes krūškurvī. Bieži var konstatēt tūsku perifērajos audos, sastrēgumu aknās un jūga vēnu (kakla vēnu) pietūkumu.

Terapijas mērķis ir samazināt labā kambara slodzi, samazinot spiedienu plaušu artērijā. Terapija tāda pati kā pulmonārās hipertensijas gadījumā.