Hirosimas un Nagasaki bombardēšana

Hirosimas un Nagasaki bombardēšana
Atombumbu sprādziena izraisīti sēnes mākoņi virs Hirosimas (pa kreisi) un Nagasaki (pa labi).
Datums 1945. gada 6.—9. augusts Vieta Hirosima un Nagasaki, Japāna Iznākums Apspriests; iespējams ietekmēja Japānas kapitulāciju
Karotāji
ASV Apvienotā Karaliste	Japānas impērija
Komandieri
Viljams Pērsons Pols Tibetss	Šunroku Hata
Upuri
Nav	90 000—166 000 bojā gājušie Hirosimā 60 000—80 000 bojā gājušie Nagasaki

Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karos tiek izmantoti kodolieroči.

Pēc uzlidojumiem pār Japānu, kas iznīcināja vairākas pilsētas valstī, Sabiedrotie plānoja invāziju Japānā. Karš Eiropā beidzās ar nacistiskās Vācijas parakstīto kapitulācijas aktu 1945. gada 8. maijā, taču Klusā okeāna karš vēl turpinājās.

1945. gada 6. augustā atombumba "Mazais zēns" tika nomesta un uzspridzināta virs Hirosimas, savukārt trīs dienas vēlāk, 9. augustā, atombumba "Resnais vīrs" tika nomesta un uzspridzināta virs Nagasaki. Tuvāko divu — četru mēnešu laikā pēc bombardēšanas Hirosimā gāja bojā 90 000—166 000 cilvēki, savukārt pēc Nagasaki bombardēšanas — 60 000—80 000 cilvēki. Aptuveni puse no katrā pilsētā bojā gājušiem mira bombardēšanas dienā.

15. augustā, sešas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas, Japāna paziņoja par padošanos Sabiedrotajiem. 2. septembrī tā parakstīja kapitulācijas aktu uz ASV kuģa "Misūri" (Missouri), tādējādi beidzot Otro pasaules karu.