Histidīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Histidīns
L-histidine-skeletal.png L-histidine-3D-sticks.png
L-histidīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H9N3O2
Molmasa 155,16 g/mol
Kušanas temperatūra 287 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra
Izoelektriskais punkts 7,59

Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe. Tas pieder pie heterocikliskajām aminoskābēm, jo satur imidazola grupējumu. Histidīns ir bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Histidīns veido daudzu fermentu aktīvos centrus.

Histidīna veidotā hēma grupa sukcinātdehidrogenāzes (svarīga mitohondriālā fermenta) sastāvā. Lielā brūnganā sfēra ir dzelzs jons.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Histidīns ir viena no 9 neaizstājamajām aminoskābēm. Agrāk histidīnu uzskatīja par aizstājamo aminoskābi, taču ilgtermiņa pētniecība pierādīja, ka arī pieaugušie cilvēki histidīnu nevar sintezēt savā organismā.[1] Histidīns ir histamīna biosintēzes izejviela.

Histamīna rašanās, dekarboksilējoties histidīnam


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]