Nīderlandieši

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Holandieši)
Izcilu nīderlandiešu attēli.
Nīderlandieši
Valodas
nīderlandiešu, frīzu (Frīzijā), angļu (BES salās)
Radnieciskas etniskas grupas
angļi, vācieši, franči, skoti, flāmi, zviedri, dāņi, norvēģi, islandieši
Etnogrāfiskās grupas
indoeiropieši, ģermāņi

Nīderlandieši (nīderlandiešu: Nederlanders) jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas. Vairums nīderlandiešu runā nīderlandiešu valodā, tās ziemeļu provincēs Frīzlandē un Groningenā tiek lietota arī rietumfrīzu valoda un lejasvācu valoda. 19. gadsimta sākumā par nīderlandiešiem sauca visus tālaika Nīderlandes karalistes iedzīvotājus tagadējās Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas (Beniluksa) teritorijās. Kopā ar flāmiem nīderlandieši veido vienu valodas un kultūras kopu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlandiešu kā patstāvīgas nācijas veidošanās aizsākās 1581. gadā, kad no Spānijas karalim Felipem II pakļautajām Septiņpadsmit provincēm jeb "Zemajām zemēm" septiņas ziemeļu provinces atdalījās un pasludināja Zemo zemju Apvienoto provinču republikas (nīderlandiešu: Republiek der Zeven Verenigde Nederlanden) izveidi. Vadošo lomu šajā savienībā spēlēja Holandes grāfiste, kuras vārdā sāka dēvēt arī pārējo neatkarīgo Nīderlandes ziemeļu provinču iedzīvotājus.

Astoņdesmit gadu karu (vēsturē pazīstams arī kā Nīderlandes sacelšanās) starp Spānijas impēriju un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību beidzās ar 1648. gada Vestfālenes miera līgumu, kurā Spānijas karalis Filips VI atzina Nīderlandes ziemeļu provinču neatkarību, bet saglabāja kontroli pār dienvidu daļu jeb "Spāņu Nīderlandi" (1581-1714), kas vēlāk nonāca Austrijas pakļautībā. Pēc Napoleona kariem 1815. gadā Vīnes kongresā izveidoja Nīderlandes Apvienoto Karalisti, no kuras atdalījās Beļģija (1830) un Luksemburga (1890).

Rakstura iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgā cīņa ar jūru ir norūdījusi holandiešu tautu stingrā darbā un gribas izturībā un pieradinājusi to pie jūras. Šīs īpašības un labvēlīgais ģeogrāfiskais stāvoklis kādreiz palīdzēja holandiešiem kļūt pat ievērojamiem okeāna braucējiem, jaunu zemju atklājējiem, tirgotājiem un kolonizatoriem. Tagad cīņas laikmets mājās ir garām. Līdz ar to, šķiet, holandieši ir zaudējuši kaut ko no savu senču darba spējām un uzņēmības, ir it kā apmierinājušies ar pagātnes ieguvumiem. [..] Garīgā dzīve un garīgās intereses Holandē attīstītas jau sen. Jau viduslaiku pirmā pusē Holandē bija ievērojamas skolas, kur mācījās daudz ārzemnieku. Vairāki ievērojami Eiropas politiķi, zinātnieki un mākslinieki izauguši holandiešu skolās, piemēram, Erasms Roterdamietis. Holandiešu māksla lāgiem radīja Eiropā laikmetus (Rembrants). Privātā dzīvē holandietis ir lēns, kluss un darbā čakls; cienī visu, kas īsts un izturīgs. Līdzīgi angļiem, holandieši mīl dzīvot savrup atsevišķās viendzīvokļa mājās pat lielpilsētu centrā. Mājās valda apbrīnojama tīrība.[1]

Nīderlandiešu skaita izmaiņas Latvijā pēc tautas skaitīšanu datiem (1897-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
holandieši 28 nez. 81 98 63 nez. 13 17 11 31 64

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 12 055 - 12 057. sleja.